LIFE REstore e-ziņotājs Nr.1 Par LIFE REstore un tā aktualitātēm

Oktobris, 2017. E-ziņotāju iespējams lejupielādēt - ŠEIT.

 

Labdien!

Mēs, Dabas aizsardzības pārvalde kopā ar sadarbības partneriem – Latvijas Kūdras asociāciju, Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava” un biedrību “Baltijas krasti”, vēlamies sākt iepazīstināt Jūs ar Eiropas Savienības LIFE programmas ietvaros īstenoto projektu LIFE REstore – “Degradēto kūdrāju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā” un tā aktualitātēm, izmantojot šo e-ziņotāja formātu.

Šajā reizē pastāstīsim par projektu, tā sasniedzamajiem rezultātiem un nozīmīgumu Latvijas valstij, iedzīvotājiem, zinātnei un Latvijas kūdras nozarei. Ceram, tas būs noderīgi, izglītojoši un radīs lielāku interesi par projekta aktivitātēm!

Ar cieņu LIFE REstore projekta vadītājs Kaspars Pabērzs

...

Projekta LIFE REstore aktualitāte

Kūdrāji nodrošina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, veic nozīmīgu lomu ūdens aprites ciklā, uzkrāj lielu daudzumu organiskā materiāla, kā arī no atmosfēras uzņem un noglabā oglekļa dioksīdu un citas siltumnīcefekta gāzes. Cilvēka darbības rezultātā degradētie kūdrāji rada nozīmīgas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, kas veicina klimata pārmaiņas. Tādēļ  ir svarīgi veikt degradēto kūdrāju rekultivāciju, lai nodrošinātu SEG piesaisti, tādējādi mazinot klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi. Projekta ietvaros uzmanība tiek pievērsta degradētajiem kūdrājiem jeb kūdras ieguves vietām  Latvijā, kur saimnieciskā darbība ir pārtraukta. Tādas ir teritorijas aptuveni 26 tūkstoši hektāru platībā.

Latvijā līdz šim nav veikta degradēto kūdrāju inventarizācija, lai noteiktu to atrašanās vietas, precīzas platības un stāvokli. Tāpat nav izstrādāta stratēģija degradētu kūdrāju apsaimniekošanai, kā arī trūkst rekomendāciju par piemērotākajiem rekultivācijas veidiem atkarībā no teritorijas stāvokļa un īpašībām.

Vienlaikus globālais nolīgums par klimata pārmaiņām ietver pienākumu Latvijai pēc 2020. gada ziņot par SEG emisijām – tas nozīmē, ka Latvijai atbilstoši Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) vadlīnijām jāaprobē SEG emisiju uzskaites metodoloģija kūdrājos un jāizstrādā nacionālie SEG emisiju faktori.


Par LIFE REstore projektu

Projekta LIFE REstore mērķis ir izstrādāt degradētu kūdrāju apsaimniekošanas rekomendācijas un lēmumu pieņemšanas atbalsta instrumentu – teritoriju atkārtotas izmantošanas optimizācijas modeli degradētu kūdrāju ilgtspējīgai izmantošanai, kas nodrošinās optimālu balansu starp bioloģiskās daudzveidības atjaunošanu, ekonomisko izaugsmi un SEG emisiju samazināšanu.

Projektā tiek veikta Latvijas degradēto kūdrāju inventarizācija Latvijā, novērtējot to faktisko stāvokli – pētot veģetāciju un tās atjaunošanās iespējas, mitruma apstākļus kūdras laukos, kūdras slāņa biezumu un sastāvu, kā arī meliorācijas sistēmu raksturojumu. Inventarizācijā iegūtie dati tiks apkopoti publiskā datu bāzē – Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”.

Projekta LIFE REstore pievienotā vērtība ir atbilstoši Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) vadlīnijām aprobēta siltumnīcefekta gāzu emisiju uzskaites metodoloģija, kas balstīta uz lauka pētījumiem, ļaujot izstrādāt nacionālos SEG emisiju faktorus galvenajām emisiju avotu kategorijām apsaimniekotām pārejas un augstā purva augsnēm.  Rezultātā tiks veikts SEG emisiju pārrēķins nacionālajā SEG inventarizācijas ziņojumā – paverot Latvijai iespējas saņemt lielākas starptautiskās SEG emisiju kvotas.

Vienlaikus projekts LIFE REstore definē degradētu kūdrāju klasifikācijas kritērijus un nosaka optimālās apsaimniekošanas pieejas, kā arī izstrādā un izmēģinājumu teritorijās pārbauda rekomendācijas efektīvāko degradētu kūdrāju apsaimniekošanas veidu ieviešanai. Latvijas likumdošanā kūdras izstrādātājiem noteikts pienākums pēc kūdras izstrādes veikt rekultivāciju. Izvēloties atbilstošāko rekultivācijas veidu, kūdrāju īpašnieki un apsaimniekotāji varēs izmantot purvu resursus pēc iespējas racionālāk – gūt no tiem ekonomisku labumu, nekaitējot apkārtējai videi.

LIFE REstore veiks kūdrāju ekosistēmu pakalpojumu novērtējumu, vienlaikus veicot šo pakalpojumu ekonomisko novērtējumu – rezultāti būs publiski pieejami turpmākai praktiskai izmantošanai.


Projekta rezultātu nozīmīgums

Latvijas valstij: atbilstoši Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) vadlīnijām izstrādāta SEG emisiju uzskaites metodoloģija un emisiju faktori emisiju pamatavotiem apsaimniekotiem mitrājiem un rekultivētiem kūdrājiem.

Pašvaldību teritoriju plānotājiem: optimizācijas modelis degradētu kūdrāju ilgtspējīgai apsaimniekošanai.

Sabiedrībai: degradēto kūdrāju inventarizācija un publiski pieejama kūdrāju datu bāze.

Kūdras izstrādes lauku īpašniekiem: vadlīnijas degradētu kūdrāju piemērotākajiem apsaimniekošanas veidiem atkarībā no kūdras lauka stāvokļa.

Kūdras nozarei un politikas veidotājiem: stratēģisks pamats izstrādāto kūdras lauku ilgtspējīgas izmantošanas pieeju īstenošanai un ieviešanai Nacionālajā Kūdras stratēģijā.

Latvijas valstij un sabiedrībai: izstrādāts Natura 2000 teritorijas – dabas lieguma “Laugas purvs” – dabas aizsardzības plāns.

Uzņēmējiem, pētniecības iestādēm: degradēto kūdrāju ekosistēmu pakalpojumu novērtējums.

Klimatam: projektā veikto degradēto kūdrāju rekultivācijas pasākumu rezultātā oglekļa dioksīda emisiju samazināšana par 2226,54 tonnām CO2 gadā.

Klimata politikas veidotājiem: kūdras atradņu potenciālās lomas ietekmes uz klimata izmaiņām mazināšanā novērtējums un instrumenti SEG emisiju samazināšanas pasākumu ieviešanai. 


Projekta norises vietas

Piemērotākie degradētu kūdrāju apsaimniekošanas veidi tiks īstenoti, pārbaudīti un novērtēti piecās projekta izmēģinājumu teritorijās – dabas liegumā “Laugas purvs” ir izstrādāts dabas aizsardzības plāns un notiks hidroloģiskā režīma atjaunošana, Kalna purvā tiks ierīkoti lielogu dzērveņu stādījumi, Ķemeru purvā – sfagnu stādījumi, bet Kaigu purvā – lielogu krūmmelleņu un kokaudžu stādījumi.


Projekta aktualitātes

Apstiprināts dabas lieguma "Laugas purvs" dabas aizsardzības plāns

Šis ir pirmais dabas aizsardzības plāns Latvijā, kura ietvaros veikts ekosistēmu pakalpojumu novērtējums.

...

Dalība Baltijas Kūdras forumā

LIFE REstore projekts tika pārstāvēts Baltijas Kūdras forumā – nozares nozīmīgākajā pasākumā vairākkārt uzsvēra LIFE REstore rezultātu nozīmīgumu nozarei.

 

Latvijas Universitātes 75. zinātniskā konference

Sekcijā “Kūdra un sapropelis – ražošanas, zinātnes un vides sinerģija resursu efektīvas izmantošanas kontekstā” LIFE REstore sadarbības partneri stāstīja gan par projektu un tā sasniedzamajiem rezultātiem, gan par projektā notiekošo SEG emisiju uzskaiti. 

 

Eiropas Savienības “Zaļā nedēļa”

Aptuveni 150 “Zaļās nedēļas” dalībniekiem Briselē tika prezentēts LIFE REstore, kā arī citi projekti, kas veltīti klimatam draudzīgas lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstībai. 

 

Latvijas Kūdras asociācijas viedoklis: Tikai sadarbojoties, zinātne un tautsaimniecība var sasniegt ievērojamus rezultātus

Viens no LIFE REstore sadarbības partneriem – Latvijas Kūdras asociācija - LIFE REstore rezultātus varēs izmantot praktiski – sniedzot rekomendācijas saviem biedriem, lielākajiem kūdras pārstrādes uzņēmumiem Latvijā, kam normatīvajos aktos noteikta prasība veikt rekultivāciju pēc kūdras izstrādes pārtraukšanas. Rekomendācijas ļaus izvēlēties piemērotāko rekultivācijas veidu atkārībā no kūdrāja stāvokļa, gūstot ekonomiskus ieguvumus, nekaitējot apkārtējai videi. 

...


Pieredzes apmaiņas vizītes 

Notikušas vairākas projekta ekspertu pieredzes apmaiņas vizītes, kas devušas nozīmīgu pienesumu LIFE REstore īstenošanā: 

Lielbritānijā LIFE REstore piedalījās LIFE projekta “Cumbria BogLIFE” organizētajā konferencē par izstrādātu kūdrāju atjaunošanu un aizsardzību, un apmeklēja teritorijas, kurās veikta hidroloģiskā līmeņa atjaunošana un regulēšana, kā arī izmantotas dažādas metodes un materiāli aizsprostu būvniecībā.

...

Lietuvā projekta komanda piedalījās starptautiskā konferencē “Harvested and damaged peatlands: prospects of restoration and conservation”, prezentējot ārvalstu kolēģiem LIFE REstore projektu, kā arī iepazīstot Lietuvas pieredzi kūdrāju renaturalizācijā un izmantotos rekultivācijas scenārijus, tai skaitā hidroloģiskā līmeņa regulēšanu. 

 

Somijā projekta eksperti pieredzes apmaiņas semināros Somijas Dabas resursu institūtā, kas atrodas Oulu universitātē, un Somijas Meteoroloģijas institūtā Helsinkos papildināja zināšanas par SEG datu analīzi un emisiju modelēšanu, kā arī apmeklēja vairākus renaturalizētus kūdrājus divu Somijas nacionālo parku teritorijā, kur iepazinās ar dažādām pieejām purva hidroloģiskā režīma regulēšanā, kas veicina dabiskas purva ekosistēmas atjaunošanos. 

 

Kalendārs
   

2017. gada 20. oktobrī

LIFE REstore tiks pārstāvēts zinātniski – praktiskā konferencē “Ķemeru Nacionālā parka pirmie 20”

...

2017. gada 23. novembrī

LIFE REstore ar stenda referātu piedalīsies zinātniskajā konferencē “Rāznas Nacionālajam parkam – 10”

...

2017. gada 30. novembrī

LIFE REstore tiks pārstāvēts zinātniskajā konferencē “Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātam – 20”


Sadarbības partneri

LIFE REstore projekta realizācijā būtiska nozīme ir ciešajai sadarbībai starp kūdras ieguves nozari, ko pārstāv Latvijas Kūdras asociācija, un dabas zinātni, ko pārstāv Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” un biedrība “Baltijas krasti”. 


Projekta pamatinformācija 
  • Īstenošanas laiks: 2015. gada 1. septembris – 2019. gada 30. augusts
  • Kopējais finansējums: 1 828 318 EUR
  • Eiropas Savienības LIFE programmas līdzfinansējums: 1 096 990 EUR
  • Nacionālais līdzfinansējums, ko nodrošina Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija: 554 288 EUR
  • Projekta partneru līdzfinansējums: 177 040 EUR
  • Web: restore.daba.gov.lv 

 

Seko mums:     

Materiāls sagatavots un izdots Eiropas Savienības LIFE programmas klimata pasākumu apakšprogrammas finansētā klimata pārmaiņu mazināšanas prioritārās jomas projekta “Degradēto kūdrāju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā” (LIFE REstore, LIFE14 CCM/LV/001103) ietvaros.

Šis materiāls satur tikai projekta LIFE REstore īstenotāju redzējumu, Eiropas Komisijas Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūra nav atbildīga par šeit sniegtās informācijas iespējamo izmantojumu.