LIFE REstore izmēģinājumu teritorijas

Projekta LIFE REstore izmēģinājumu teritorijās tiek ieviesti un pārbaudīti vairāki no iespējamajiem degradētu kūdrāju rekultivācijas veidiem, kā arī veikti siltumnīcefakta gāzu emisiju mērījumi, lai noteiktu dažādu rekultivācijas veidu ietekmi uz emisiju izmaiņām. Projekta vietu izvēle veikta sadarbībā ar Latvijas Kūdras asociāciju, balstoties uz LVMI ''Silava'' veikto degradētu kūdrāju teritoriju apsekošanu. 

 

...... ...... ...... ......

Kokaudžu stādījumi Kaigu purvā

 

Krūmmelleņu stādījumi Kaigu purvā

 

Lielogu dzērveņu stādījumi Kaudzīšu purvā

 

Sfagnu stādījumi Lielajā Ķemeru tīrelī

 

Hidroloģiskā režīma stabilizēšana Laugas purvā

 

KAIGU PURVS - KOKAUDŽU STĀDĪJUMI

LIFE REstore izmēģinājumu teritorijā Kaigu purvā Jelgavas novadā tiek ierīkoti kokaudžu stādījumi kā degradēta kūdrāja rekultivācijas veids. Projekta izmēģinājumu teritorija sadarbībā ar SIA “Laflora” ierīkota izstrādātā kūdras laukā 9 ha platībā. Izstrādātu kūdras ieguves vietu apmežošana notiek vai nu tajās ieaudzējot ilggadīgu mežu, vai arī ierīkojot īscirtmeta plantācijas – regulārā izvietojumā ierīkotus kokaudžu stādījumus ar mērķi ražot koksnes biomasu. Veidojot kokaudžu stādījumus, tiek ielabota augsne, lai nodrošinātu pēc iespējas optimālākus koku augšanas apstākļus un izvēlētas efektīvākās koku sugas ar īsu rotācijas – augšanas / nobriešanas periodu.

LIFE REstore kokaudžu stādījumi Kaigu purvā

Mērķi 

  • Noteikt efektīvākās un piemērotākās koku sugas un to stādīšanas kombinācijas degradētu kūdrāju apmežošanai, orientējoties tieši uz īsa perioda stādījumiem un biomasas ražošanu, kas nestu ekonomiskus ieguvumus.
  • Pārbaudīt dažādām koku sugām efektīvāko, optimāli nepieciešamo bioloģiskā mēslojuma – koksnes pelnu – koncentrāciju.

Veiktie darbi

  • Teritorijas sagatavošana: Kūdras izstāde izmēģinājumu teritorijā tika pabeigta vairākus gadus atpakaļ, lauks bija neviendabīgs, ar izliekumiem un atsegtiem kūdrā esošajiem koku un celmu fragmentiem, aizbirušiem grāvjiem, tāpēc pirms koku stādīšanas teritorija bija jāsagatavo – lauka virsma tika apstrādāta ar dziļfrēzi, iztīrīti esošie kartu grāvji un to caurtekas, kā arī izveidots jauns savācējgrāvis 235 m garumā, lai novadītu liekos gruntsūdeņus grāvī, novēršot teritorijas applūšanu, kas nav pieļaujama veicot kokaugu stādījumus. Tāpat, lai neļautu applūst jaunajiem stādījumiem ilgstošu un stipru nokrišņu gadījumā, tika veikta kartu grāvju malu līdzināšana. 
  • Teritorijas ielabošana: Izstrādātu kūdras ieguves vietu apmežošana var noritēt veiksmīgi tikai pēc augsnes papildināšanas ar barības vielām. Lai uzlabotu kūdras augsnes īpašības un palielinātu koksnes krājas iznākumu jeb izaugušās koksnes apjomu, izmēģinājumu teritorijā kā mēslojums tika izkliedēts bioloģiskais mēslojums – koksnes pelni. Latvijā līdz šim nav veikti pētījumi par optimālo bioloģiskā mēslojuma apjomu. Lai to noteiktu koksnes pelni tika izkliedēti pa iepriekš nospraustiem laukumiem atbilstoši koku stādīšanas shēmai dažādās devās – 5, 10 un 15 tonnas uz hektāru. Pēc pelnu izkaisīšanas tie tika iestrādāti augsnē 10 cm dziļumā, vienlaikus sairdinot mineralizējušos – stipri sadalījušos un sablīvējušos – kūdras virskārtu. Koksnes pelni izstrādāta kūdras lauka augsni bagātina ar barības vielām, kas nepieciešamas koku augšanai, tie nekaitē apkārtējai videi un mēslojuma iedarbība var ilgt līdz pat 50 gadiem. Jāatzīmē, ka salīdzinot ar sintētikso mēslojumu, koksnes pelnu mēslojuma efekts ir par vismaz 30 gadiem ilgāks.
  • Koku stādīšana: Izmēģinājumu teritorijā tika stādītas četras koku sugas – bērzs, melnalksnis, priede un papele. Šādas sugas tika izvēlētas, balstoties uz līdzšinējiem starptautiskajiem zinātniskajiem pētījumiem par piemērotākajām koku sugām izstrādātu kūdras lauku apmežošanai, tomēr līdz šim Latvijā tas nebija pārbaudīts. Projekta inovācija – tiek pārbaudītas ne tikai efektīvākās sugas Latvijas apstākļiem, bet efektīvākās koku sugu kombinācijas. Izmēģinājumu teritorija tika sadalīta 80 blokos – lai būtu iespēja novērtēt katru koku sugu, koku sugu stādījumus dažādās kombinācijas pie dažādas mēslojuma devas. Lai varētu pētīt meža spēju pašatjaunoties, tika atstāti arī dabīgi, neskarti laukumi.
  • Mežaudzes kopšana: Pēc koku stādījumu ierīkošanas tiek veikta mežaudzes kopšana – augsnes mēslošana veicina ne tikai koku, bet arī nezāļu augšanu, tāpēc jāveic nezāļu kontrole – pirmos trīs gadus reizi gadā tiek veikta koku rindu starpu pļaušana kopumā 19 305 m garumā.
  • Vairāk informācijas: Rekultivācijas mets - Kokaudžu stādīšana Kaigu purvā

Izmēģinājumu teritorijā iestādīti  6 636 koku stādi dažādās kombinācijās 80 blokos, koku stādu rindu garums  sasniedz 17 469 metrus

Rezultāti 

Izstrādātā kūdras laukā izveidota kokaudze – sastādīti vairāk nekā 6 tūkstoši četru sugu koku stādi dažādās kombinācijas izmēģinājumu teritorijas laukumos, kur augsne ielabota ar dažādām bioloģiskā mēslojuma – koksnes pelnu – devām. Rezultāti ļaus noteikt efektīvākās koku sugas un to kombinācijas Latvijas apstākļiem, kuras pēc iespējas īsākā laikā sniedz lielāko izaudzētās koksnes apjomu, nodrošinot ekonomiskus ieguvumus degradētu kūdrāju īpašniekiem, kā arī uz zinātniska pētījuma pamata noteikt optimālo mēslojuma koncentrāciju, kas nepieciešama katrai koku sugai un to kombinācijām.

Apmežojot izstrādātu kūdras ieguves vietu, iespējams būtiski samazināt oglekļa dioksīda (CO2) emisijas – pieaugošā koku biomasa piesaista oglekļa emisijas, ko rada kūdrāju augsne.  Biomasā uzkrātais oglekļa daudzums ir tieši proporcionāls augšanas gaitai – jo straujāks biomasas pieaugumus, jo vairāk oglekļa tiek uzkrāts.


 

KAIGU PURVS - LIELOGU KRŪMMELLEŅU STĀDĪJUMI

Projekta LIFE REstore izmēģinājumu teritorijā Jelgavas novada Kaigu purvā izstrādātā kūdras ieguves laukā tiek īstenots viens no iespējamajiem degradētu kūdrāju rekultivācijas scenārijiem – lielogu krūmmelleņu stādījumu ierīkošana.

Mērķis

Analizējot un pārņemotlabākās prakses no līdzšinējās krūmmelleņu audzēšanas pieredzes Latvijā, tiek ieviesta un pārbaudīta krūmmelleņu stādījumu ierīkošana ar mērķi mazināt SEG emisijas no degradēta kūdrāja un noteikt siltumnīcefekta gāzu emisiju precīzas izmaiņas, īstenojot šo rekultivācijas scenāriju. Iegūtie mērījumi ļaus izdarīt secinājumus par krūmmelleņu stādījumu ierīkošanu arī no klimata izmaiņu mazināšanas aspekta.

Veiktie darbi

Sadarbībā ar melleņu audzētāju SIA “Arosa-R” 4,2 ha platībā ierīkoti trīs atsevišķi parauglaukumi, kuros veikta dažādu šķirņu lielogu krūmmelleņu stādījumu ierīkošana, izejot pilnu scenārija īstenošanas ciklu. 

  • Augsnes sagatavošana: tika veikta augsnes sagatavošana bijušajos kūdras izstrādes laukos – novākts apaugums – nezāles un krūmi, tāpat arī teritorija atbrīvota no celmu paliekām. Pēc tam lauks tika izlīdzināts un kultivēts. Teritorijai jābūt iespējami līdzenākai iespējami lielākā platībā, lai būtu iespējams efektīvi cīnīties pret salnām, kā arī nodrošināt atbilstošu mitruma režīmu, kas ir galvenie faktori, kas nosaka gaidāmās ražas lielumu.
  • Augsnes mēslošana: izmēģinājumu teritorijas augsne tika mēslota ar minerālmēsliem, lai nodrošinātu ogulājiem nepieciešamās barības vielas. Tika izveidotas melleņu stādīšanas vagas ar kopējo garumu vairāk nekā 11 tūkstoši metru.
  • Ogulāju stādīšana: ogu krūmi tika stādīti ar rokām, atstājot atstatumu starp ogu krūmiem 1–1,2 m. Pirmajā izmēģinājumu teritorijas laukā 1,2 ha platībā tika stādīti vienu gadu veci melleņu stādi “Nord Blue”. Otrajā laukā – 1,8 ha un trešajā laukā 1,2 ha platībā tika stādīti divus gadus veci melleņu stādi “Reka”.
  • Vairāk informācijas: Rekultivācijas mets - Lielogu melleņu stādīšana Kaigu purvā

Vairāk nekā 4 hektāros izstrādāta kūdras lauka sastādīti 9 231 melleņu krūmi

Rezultāti 

Pēc kūdras izstrādes teritorija tiek izmantota tālākai saimnieciskai darbībai, kas nodrošina darbavietas un ienākumus. Tiek samazinātas SEG emisijas no kūdrāja augsnes.

 


 

KAUDZĪŠU PURVS - LIELOGU DZĒRVEŅU STĀDĪJUMI

LIFE REstore izmēģinājumu teritorijā Gulbenes novada Kaudzīšu purvā tiek ieviests un pārbaudīts viens no līdz šim samērā bieži izmantotiem degradētu kūdrāju rekultivācijas veidiem Latvijā – lielogu dzērveņu stādījumu ierīkošana.

Mērķis

Apkopojot un analizējot līdzšinējo pieredzi Latvijā, īstenot un pārbaudīt dzērveņu stādījumu ierīkošanu, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas no degradēta kūdrāja augsnes un veikt SEG emisiju mērījumus, lai pētītu dzērveņu stādījumu ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaiņām. 

Veicamie darbi

Kaudzīšu purvā rekultivācijas scenārijs tiks ieviests 2018. gadā sadarbībā ar SIA “Kaudzīšu purvs” – tur 3.4 ha platībā bijušais kūdras izstrādes lauks ir sagatavots dzērveņu stādījumu ierīkošanai – noņemts esošais lauka apaugums un tas atbrīvots no celmu un sakņu paliekām, kā arī iztīrīti kartu grāvji. Tāpat veikta lauka līdzināšana, kas dzērveņu audzēšanai ir īpaši būtiski, lai būtu iespējams efektīvi cīnīties pret salnām, kā arī nodrošināt atbilstošu mitruma režīmu, kas ir galvenie faktori, kas nosaka gaidāmās ražas lielumu.

  • Augsnes sagatavošana: kūdrainā augsne visā laukā tiks kultivēta un pēc tam mēslota. Mēslošanas līdzekļi un daudzums ir atkarīgs no kūdrā esošā barības vielu daudzuma un kūdras īpašībām.
  • Stādāmā materiāla sagatavošana: tiks sagatavotas aptuveni 10 cm garas jauno stādījumu dzērveņu stīgas no divu šķirņu dzērvenēm – “Bergman” un “Steevens” – kopumā būs nepieciešamas 6,3 tonnas jauno dzērveņu stādmateriāla. 
  • Dzērveņu stādīšana: Jaunās dzērvenes tiks iestādītas, stīgas vienmērīgi izkaisot pa visu lauku un iefrēzējot apmēram 3 cm dziļumā. Pēc tam tiks veikta pirmreizējā laistīšana.

Rezultāti 

Pēc kūdras izstrādes teritorija tiek izmantota tālākai saimnieciskai darbībai vairāk nekā 3 ha platībā, nodrošinot darbavietas un ienākumus. Tiek samazinātas SEG emisijas no kūdrāja augsnes.

 

 

LIELAIS ĶEMERU TĪRELIS - SFAGNU STĀDĪŠANA

LIFE REstore izmēģinājumu teritorijā Lielā Ķemeru tīreļa austrumu malā, kur savulaik notikusi kūdras izstrāde, bet jau vairāk nekā 30 gadus nav atjaunojusies purva dabiskā veģetācija, 2018. gadā tiks veikta degradēta kūdrāja renaturalizācija kā degradēta kūdrāja rekultivācijas veids. Tiks stabilizēts ūdens līmenis un  veikta sfagnu sūnu reintrodukcija, atjaunojot dabiska purva veģetāciju. 

Šajā izmēģinājumu teritorijā notiks sfagnu sūnu un citu purva augu reintrodukcija, kas ir daudzviet pasaulē pielietota metode purvu atjaunošanai. Sfagnu stādīšanu veiks Dabas aizsardzības pārvalde.

Mērķis

Pārbaudīt, vai ir iespējama purvam raksturīgās veģetācijas pavairošana un purva atjaunošana pēc kūdras izstrādes, kā arī noteikt efektīvāko sfagnu stādīšanas veidu, stādot dažādas sfagnu un citu purva augu sugu kombinācijas gan iepriekš sagatavotās teritorijās, gan bez teritorijas sagatavošanas. 

Sfagnu stādīšana tik plašā teritorijā Latvijā notiks pirmo reizi

Veicamie darbi

  • Teritorijas sagatavošana: Tiks novākts apaugums un mineralizētais kūdras slānis un veikta teritorijas virskārtas līdzināšana 4,3 ha platībā.
  • Stādmateriāla ievākšana: Sadarbībā ar SIA “Laflora” Drabiņu purvā tiks ievākti ap 2200 kg sfagnu un citu purva augu. Stādmateriāls tiks ievākts ar rokām, novēršot stādu bojājumus.
  • Sfagnu stādīšana: Stādmateriāls tiks vienmērīgi izkliedēts izmēģinājumu teritorijā saskaņā ar plānojumu. Pēc tam sfagni un purva augi tiks noklāti ar plānu salmu kārtu, lai pasargātu no saules radiācijas un uzlabotu mitruma līmeni.
  • Vairāk informācijas: Rekultivācijas mets - Purva augu reintrodukcija Lielajā Ķemeru tīrelī

Stādījumu plānojums

  1. References teritorija.
  2. Buferjosla 20 m platumā, kurā aug grīšļi un mazmeldri.
  3. Daļa, kas pieguļ kūdras karjeriem, grāvim, kur kūdra ir mitra.
  4. Stāda dažādas sfagnu sugas – gan ciņu, gan ieplaku – noņemot augsnes virskārtu.
  5. Stāda trīs sfagnu sugas – Magelāna (Sphagnum magellanicum), brūno (S.fuscum), iesarkano (S.rubellum) – ciņu sugas, noņemot augsnes virskārtu.
  6. Stāda trīs sfagnu sugas – Magelāna, brūno un iesarkano – kopā ar citām purva augu sugām (t.sk.zaļajiem sfagniem no purva ieplakām – līdz 30% no kopējā apjoma), noņemot augsnes virskārtu.
  7. Stāda sfagnu sugas teritorijā, kur netiek noņemta augsnes virskārta.

Hidroloģiskā izpēte

Ķemeru tīreļa izmēģinājumu teritorijā veikta hidroloģiskā un hidroģeoloģiskā izpēte, jo rekultivācijas scenārija ieviešanai būtisks nosacījums ir hidroloģiskais režīms. Sagatavots 3D telpiskais reljefa virsmas modelis,  ar kuru modelēts nepieciešamais gruntsūdens līmenis, prognozēta gruntsūdens izmaiņu ietekme uz augsnes struktūru un tās mitrumu, kā arī iespējamā ietekme uz tuvākajām lauksaimniecībā izmantojamajām zemēm un mežiem. Lasīt vairāk – ŠEIT.

Rezultāti

LIFE REstore izmēģinājumu teritorijā – bijušajā kūdras ieguves laukā Lielajā Ķemeru tīrelī, kur kūdras izstrāde pārtraukta pirms vairāk nekā 30 gadiem, tiks veicināta purvam raksturīgās veģetācijas atjaunošanās, lai nākotnē samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tiks noteikts efektīvākais sfagnu stādīšanas veids, lai panāktu pēc iespējas labāku rekultivācijas scenārija iznākumu.

 

 

DABAS LIEGUMS "LAUGAS PURVS" - ŪDENS LĪMEŅA STABILIZĒŠANA

Projekta LIFE REstore izmēģinājumu teritorijā Krimuldas un Limbažu novados esošajā Laugas purvā ieviestais degradēta kūdrāja rekultivācijas veids ir renaturalizācija – tiks veikta ūdens līmeņa stabilizēšana ilgtermiņā, lai būtu iespējama purva dabiskās ekosistēmas atjaunošanās. Izmēģinājumu teritorija atrodas dabas liegumā “Laugas purvs”, kas iekļauts Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 tīklā.

Meliorācijas grāvju ierīkošana Laugas purva rietumu malā un kūdras ieguve ar pārtraukumiem kopš 1965. gada negatīvi ietekmējusi dabas lieguma centrālā elementa – Višezera ūdens līmeni un tam piegulošos purva biotopus – ezera krasti sākuši pazemināties un nosusināties, bet kūdras virsma ir stipri sadalījusies un sablīvējusies, teritorija pastiprināti aizaug ar priedēm, kā arī vērojama sfagnu atmiršana.

Veicamie darbi

Projekta LIFE REstore ietvaros tika izstrādāts dabas lieguma ”Laugas purvs” dabas aizsardzības plāns 2017.–2029. gadam. Saskaņā ar to galvenais uzdevums dabas lieguma apsaimniekošanā ir stabilizēt lielākā purva ezera Višezera hidroloģisko režīmu, tādējādi novēršot potenciālos draudus Višezera un visa Laugas purva ekosistēmas dabiskajai attīstībai. Vairāk informācijas: Dabas lieguma "Laugas purvs" dabas aizsardzības plāns.

LIFE REstore izstrādātais dabas lieguma “Laugas purvs” dabas aizsardzības plāns ir pirmais Latvijā, kurā ietverts teritorijas ekosistēmu pakalpojumu novērtējums atspoguļota teritorijas nodrošināto apgādes, regulācijas un kultūras pakalpojumu kvalitāte un teritorijas potenciāls nākotnē. 

Projekta LIFE REstore ietvaros dabas liegumā “Laugas purvs” sadarbībā ar AS “Latvijas valsts meži” 2018. gadā tiks veikta VIšezera ūdens līmeņa stabilizēšana, aizvietojot savulaik uz meliorācijas grāvjiem veidotos pagaidu aizsprostus ar stabiliem aizsprostiem. Tas ilgtermiņā ļaus nodrošināt pašreizējo ūdens līmeni Višezerā, kā arī veicinās īpaši aizsargājamo purva biotopu atjaunošanos 309 ha platībā Višezera sateces baseinā.

Hidroloģiskā izpēte

Lai noteiktu nepieciešamo hidroloģisko līmeni, kas neieciešams, lai atjaunotos dabiska purva augu sega, Laugas purvā tika veikta hidroloģiskā un hidroģeoloģiskā izpēte un sagatavoti 3D telpiskie reljefa virsmas modeļi, kas raksturo nepieciešamo gruntsūdens paaugstināšanas līmeni un prognozēto gruntsūdens izmaiņu ietekmi, tāpat pētītas virszemes un pazemes ūdeņu plūsmas. Vairāk informācijas – ŠEIT

Lai nodrošinātu datus par Laugas purva hidroloģisko stāvokli un tā izmaiņām kā projekta īstenošanas laikā, tā arī 10 gadus pēc tā noslēguma tiks veikts Laugas purva hidroloģiskā stāvokļa monitorings.

Rezultāti

Laugas purvs ir piemērs dabas un saimnieciskās darbības veiksmīgai līdzāspastāvēšanai – sadarbojoties visām iesaistītajām pusēm un ilgtspējīgi apsaimniekojot teritoriju, iespējams saglabāt dabisku purvu ar Eiropas nozīmes aizsargājamām dzīvotnēm dabas lieguma teritorijā, bet turpat līdzās var notikt kūdras ieguve un dzērveņu rūpnieciska ražošana.

Stabilu aizsprostu izveide uz meliorācijas grāvjiem ļaus ilgtermiņā nodrošināt pašreizējo ūdens līmeni Višezerā, kā arī veicinās īpaši aizsargājamo purva biotopu atjaunošanos 309 ha platībā Višezera sateces baseinā. Aizsprosti nodrošinās purva saglabāšanu un degradētās tā daļas atjaunošanos. 

 

SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJU MĒRĪJUMI

Divu gadu periodā – no 2016. gada decembra līdz 2018. gada decembrim – notiek SEG emisiju mērījumi – ar slēgto kambaru metodi tiek ievākti nozīmīgāko siltumnīcefekta gāzu (oglekļa dioksīds (CO2), metāns (CH4), slāpekļa oksīds (N2O)) emisiju paraugi – kā visās projekta izmēģinājumu teritorijās, tā arī citviet degradētos kūdrājos. Kopumā 42 vietās visā Latvijas teritorijā paraugi tiek ievākti dažāda veida kūdrājos, kas atšķiras pēc zemes izmantošanas veida: esošās kūdras ieguves vietās, platībās, kas nav apaugušas ar veģetāciju, platībās, kas ir apaugušas ar zālaugu un sīkkrūmu veģetāciju, aramzemē (labība, dārzeņi) un ilggadīgos zālājos, dažāda veida kokaudzēs, ogulāju plantācijās, ar niedrēm apaugušās teritorijās, kā arī saimnieciskās darbības maz ietekmētos augstajos purvos. 

Mērķis – atbilstoši Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) vadlīnijām aprobēt SEG emisiju uzskaites metodoloģiju un izstrādāt nacionālos emisiju faktorus SEG emisiju pamatavotiem apsaimniekotām pārejas un augstā purva augsnēm. Tas ļaus veikt SEG emisiju pārrēķinu nacionālajā SEG inventarizācijas ziņojumā, kā arī SEG emisiju prognožu ziņojumā un ar tiem saistītajos dokumentos, nodrošinot metodisko bāzi SEG emisiju mazināšanas pasākumu ieviešanai organisko augšņu apsaimniekošanā Latvijā. LIFE REstore ietvaros SEG emisiju mērījumus veic igauņu uzņēmums OÜ “Severitas” un Tartu Universitāte sadarbībā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava”.