• Eiropas Komisijas Vienotajā izpētes centrā prezentēti LIFE REstore izstrādātie nacionālie SEG emisiju faktori


    2019. gada 28.-29. maijā Varese pilsētā Itālijā Eiropas Komisijas Vienotajā izpētes centrā ZIZIMM sektora 2019. gada darba grupā (European Commission Joint Research Centre LULUCF Workshop 2019) prezentēti LIFE REstore izstrādātie nacionālie SEG emisiju faktori apsaimniekotiem kūdrājiem.

    LIFE REstore partnera - Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētnieks Aldis Butlers sniedza prezentāciju "Elaboration of country specific emission factors for organic soils in Latvia according to LIFE REstore project results", iepazīstinot Vienotā izpētes centra ZIZIMM darba grupas (Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora darba grupa) starptautiskos dalībniekus ar LIFE REstore izstrādātajiem nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju faktoriem.

    Sanāksmē tika skatīti tehniski jautājumi, kas saistās ar SEG emisiju uzskaiti ZIZIMM sektorā. Tajā piedalījās ne vairāk kā divi nacionālie eksperti vai zinātnieki no katras Eiropas Savienības dalībvalsts, kas atbildīgi par ZIZIMM sektora emisiju uzskaiti nacionālajos SEG inventarizācijas ziņojumos. Sanāksmes darba kārtība pieejama - ŠEIT.

    Starptautiskā klimata politika un siltumnīcefekta gāzu emisiju uzskaite

    Starptautiskās klimata politikas pamatā ir ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām, tās Kioto protokols, kas darbojas līdz 2020. gadam, un Parīzes nolīgums, kas nosaka klimata politiku pēc 2020.gada. Lai īstenotu Parīzes nolīguma mērķus, Eiropas Savienība 2018. gadā ir pieņēmusi Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības jeb ZIZIMM regulu (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 2018/841 (2018.gada 30.maijs) par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030.gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES).

    Saskaņā ar šo regulu, pret Parīzes nolīguma mērķiem pēc 2020. gada tiks uzskaitītas SEG emisijas, ko rada meža zemju, aramzemju un ilggadīgo zālāju apsaimniekošana, un no 2026. gada obligātajā uzskaitē tiks ietvertas arī SEG emisijas, ko rada mitrāju apsaimniekošana, kas nozīmē to, ka mitrāju apsaimniekošanas radīto emisiju izmaiņas, attiecībā pret regulas noteikto bāzes periodu (2005.-2009.gads), ietekmēs valsts saistību izpildi un var radīt finansiālas konsekvences. Latvijas gadījumā mitrāju apsaimniekošanas radītās SEG emisijas, it īpaši saistībā ar kūdras ieguvi, būtiski ietekmēs ZIZIMM sektora un valsts kopējo SEG emisiju mērķu sasniegšanu 2030. gadā. Šobrīd mitrāju apsaimniekošana nav ietverta klimata izmaiņu mazināšanas mērķos, tāpēc par tām ziņo Klimata konvencijas ietvaros, bet sākot ar 2026. gadu arī mitrāju apsaimniekošanai būs noteikta SEG emisiju robežvērtība. Valstis, kurās trūkst zināšanu par kādu no SEG emisiju kategorijām, emisiju uzskaitei izmanto starptautiski noteiktos IPCC emisiju faktorus. Šie emisiju faktori pamatā balstās uz Francijā un Vācijā veiktiem pētījumiem, taču šajās valstīs klimats un arī vides piesārņojuma līmenis atšķiras no situācijas Latvijā, kā rezultātā emisijas no apsaimniekotām organiskām augsnēm Latvijā šobrīd ir ievērojami pārvērtētas. LIFE REstore izstrādātie SEG emisiju faktori Latvijai ļaus precīzāk un atbilstoši reālajai situācijai uzskaitīt SEG emisijas un objektīvi novērtēt klimata pārmaiņu samazināšanas pasākumu efektivitāti.

    Eiropas Komisijas Vienotais izpētes centrs

    Vienotais izpētes centrs ir Eiropas Komisijas zinātnes struktūrvienība, kas apvieno zinātniekus, lai veiktu pētījumus un sniegtu neatkarīgu zinātnisku atbalstu Eiropas Savienības politikas veidošanā. Vairāk informācijas: ŠEIT.

    Projektu “Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā” (LIFE REstore, LIFE14 CCM/LV/001103) no 2015. gada 1. septembra līdz 2019. gada 31. augustam īsteno Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar biedrību "Baltijas krasti", Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava" un Latvijas Kūdras asociāciju ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas finansiālu atbalstu. Vairāk informācijas: restore.daba.gov.lv.

    Informāciju sagatavoja:
    Anda Zālmane
    Dabas aizsardzības pārvalde
    Projekta LIFE REstore sabiedrisko attiecību speciāliste
    Tālrunis: 26539348,
    anda.zalmane@daba.gov.lv

  • Saistītās ziņas:


  • Notiks seminārs Latvijas pašvaldībām par kūdras ieguves ietekmētu teritoriju turpmāku apsaimniekošanu

    2019. gada 18. jūnijā plkst.10.00 Aizupes pamaskolā ar izbraukumu uz Kaigu purvu norisināsies LIFE REstore seminārs Latvijas pašvaldībām par kūdras ieguves ietekmētu teritoriju turpmāku apsaimniekošanu. Semināru organizē LIFE REstore sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību - sadarbības tīklu &quo...
  • LIFE REstore seminārs kūdras nozarei par praktiski izmantojamajiem projekta rezultātiem

    2019. gada 20. februārī plkst. 10.00 Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā, Jelgavas ielā 1, Rīgā, notika LIFE REstore seminārs kūdras nozarei par degradēto kūdrāju ilgtspējīgu apsaimniekošanu un LIFE REstore praktiski izmantojamajiem rezultātiem.Semināra prezentācijas pieejamas - ...
  • Notiek LIFE REstore vieslekcija Latvijas Universitātē

    2018. gada 26. novembrī notika projekta LIFE REstore vieslekcija Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Telmatoloģijas (purvu zinātnes) kursa ietvaros, lai jaunos nozares speciālistus iepazīstinātu ar projekta aktivitātēm, mērķiem un sagaidāmajiem rezultātiem.Projekta vadītāj...
  • LIFE REstore īsfilma par sfagnu sūnu stādījumiem bijušajā kūdras ieguves laukā

    Projekta LIFE REstore ietvaros sagatavota īsfilma par kūdras ieguves lauku turpmākas izmantošanas veidu pēc kūdras ieguves – renaturalizāciju jeb atgriešanu dabai, veicot īpašu purva sūnu - sfagnu - stādījumus. LIFE REstore analizē visus – kopumā septiņus – degradētu kūdrāju iespēj...
  • Notiks seminārs par degradēto kūdrāju Latvijā inventarizācijas rezultātiem un ekosistēmu pakalpojumu novērtējumu

    2018. gada 20. septembrī plkst.10.00 Zemkopībasministrijā, Republikas laukumā 2, Rīgā (314. telpā), norisināsiesprojekta LIFE REstore seminārs "Degradēto kūdrāju Latvijā inventarizācijas rezultāti un ekosistēmu pakalpojumu novērtējums".Seminārā projekta LIFE REstore eksperti informēs par p...
  • Turpinās sfagnu sūnu stādījumu eksperimenti LIFE REstore izmēģinājumu teritorijā Ķemeru nacionālajā parkā

    Piektdien, 2018. gada 7. septembrī, LIFE REstore izmēģinājumu teritorijā bijušajos kūdras ieguves laukos Ķemeru nacionālajā parkā tika turpināti sfagnu sūnu stādījumu eksperimenti – ierīkots terases veida sfagnu stādījumu laukums.LIFE REstore veic īpašu purvam raksturīgu sūnu jeb sfagnu stādīš...
  • LIFE REstore organizē izglītojošu pasākumu jaunajiem dabas reindžeriem

    2018. gada 27. jūnijā LIFE REstore organizēja izglītojošu pasākumu jaunajiem dabas reindžeriem projekta izmēģinājumu teritorijā Lielajā Ķemeru tīrelī, kur tika veikts Latvijā līdz šim lielākais sfagnu sūnu stādīšanas zinātniskais eksperiments ar mērķi atjaunot dabiska purva veģetāciju bijušajā kūdra...
  • Bijušajos kūdras laukos notikusi lielākā sfagnu sūnu stādīšana Latvijā dabiska purva atjaunošanai

    Ķemeru Nacionālā parka bijušajos kūdras izstrādes laukos, kas uzskatāma par degradēta kūdrāja teritoriju, 18. maijā ar 62 talcinieku palīdzību sastādīti vairāk nekā 2200 kg sfagnu sūnu apmēram 4500 m2 platībā. Sfagnu sūnu stādīšana tik lielā teritorijā Latvijā norisinājās pirmo reizi – to proj...
  • LIFE REstore eksperti gatavojas sfagnu sūnu reintrodukcijas scenārija ieviešanai

    LIFE REstore eksperti apsekojuši Drabiņu purvu, kur tiks iegūts stādāmais materiāls – sfagnu sūnas un purva augi – laiprojekta izmēģinājumu teritorijā – bijušajā kūdras izstrādes laukā Lielajā Ķemeru tīrelī – īstenotu renaturalizācijas scenāriju ar sfagnu stādīšanu. Drabiņu p...
  • LIFE REstore: Reālās siltumnīcefekta gāzu emisijas kūdrājos Latvijā – mazākas nekā līdz šim uzskatīts

    Projekta LIFE REstore ietvaros notiekošo siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju mērījumu pirmā gada rezultāti liecina, ka reālās SEG emisijas no apsaimniekotiem kūdrājiem Latvijā ir ievērojami zemākas - līdz pat divām reizēm mazākas - nekā līdz šim Latvijas SEG inventarizācijas ziņojumos izmantotie star...
  • Noticis Starptautiskajai mitrāju dienai un Ramsāres konvencijai veltīts seminārs

    2018. gada 15. februārī Latvijas Dabas muzejā (Krišjāņa Barona ielā 4, Rīgā) norisinājās Starptautiskajai mitrāju dienai un Ramsāres konvencijai veltīts seminārs “Pieturzīmes”. Atzīmējot Ramsāres jeb Mitrāju konvencijas gadskārtu, tika aktualizēti jautājumi par mitrāju nozīmi un pievērst...
  • LIFE REstore pārstāvēts lielākajā klimatam veltītajā konferencē Baltijā

    No 2017. gada 30. līdz 31. oktobrim Rīgā norisinājās līdz šim lielākā klimata pārmaiņu jautājumiem veltītā starptautiskā konference “Baltijas ceļš uz oglekļa mazietilpīgu un klimatnoturīgu attīstību” – pasākuma Rīcības zonā tika pārstāvēts arī projekts LIFE REstore.LIFE REstore kon...
  • Starptautiskajā Baltijas Kūdras forumā Dabas aizsardzības pārvalde akcentē nozaru sinerģiju dabas saglabāšanā un ekonomiskajā attīstībā

    Ikgadējajā starptautiskajā Baltijas Kūdras forumā, kas norisinājās no 13. līdz 14.septembrim Rīgā un kurā piedalījās vairāk nekā 300 kūdras nozares pārstāvji no 16 dažādām valstīm, Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Juris Jātnieks uzsvēra nozaru sinerģijas nozīmīgumu, lai sasniegtu ilgtsp...
  • Jūlijā notikuši informatīvie pasākumi par projekta ieviešanu

    Ar mērķi informēt jomas ekspertus un kolēģus par LIFE REstore projekta ieviešanu, jūlijā projekta komanda viesojās A/S ‘’Latvijas Valsts meži’’ un Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālajā pārvaldē. A/S ‘’Latvijas Valsts meži’’ (LVM) LIFE REsto...
  • 11.-12. jūlijā notiks konference par mitrāju aizsardzību un apsaimniekošanu

    LIFE+ projekta “Mitrāji'' komandarīko starptautisku konferenci par mitrāju aizsardzību un apsaimniekošanu, kas norisināsies Rīgā, no 11. līdz 12. jūlijam. Konference pulcēs lielu skaitu pašmāju un ārvalstu mitrāju ekspertus no Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Krievijas, Dānijas, Apvienotā...
  • Atskaņas no LIFE 25. gadskārtas un Ceļotāju dienas pasākumiem

    6. maijāĶemeru Nacionālajā parkā (ĶNP) norisinājās ikgadējā Ceļotāju diena. Pulcējot vairāk nekā 300 apmeklētāju, dažādu interaktīvu un izzinošu aktivitāšu ietvaros, šogad ceļotāji varēja būt liecinieki arī ĶNP 20 gadu jubilejai un Eiropas Savienības nozīmīgākās vides un klimata aizsardzības program...
  • Ķemeru Ceļotāju dienas ietvaros atzīmēs LIFE programmas 25. gadadienu

    Popularizējot atpūtu dabā un atklājot vasaras tūrisma sezonu, sestdien, 6. maijā, Ķemeru Nacionālajā parkā (ĶNP) jau septīto reizi norisināsies ikgadējā Ceļotāju diena. Šogad tā veltīta ĶNP 20 gadu jubilejai un ES nozīmīgākās vides un klimata aizsardzības programmas “LIFE” (tulkoj...
  • Ārvalstu studenti iepazīst kūdrāju inventarizācijas norisi Melnā ezera purvā

    2017. gada 15. martā, LIFE REstore projekta mitrāju eksperte, Māra Pakalne, kopā ar daudznacionālu studentu grupu no Indijas, Ķīnas, Pakistānas, Ugandas, Tanzānijas, Kanādas, Īrijas un Beļģijas, devās ekskursijā uz Melnā ezera purva dabas liegumu, kas ir viena no 28 LIFE REstore projekta vietām, kur...
  • Pieejami LU zinātniskās konferences video ieraksti

    2017.gada 31.janvārī norisinājās Latvijas Universitātes 75. zinātniskās konferences sekcija ''Kūdra un sapropelis - ražošanas, zinātnes un vides sinerģija resursu efektīvas izmantošanas kontekstā'', kurā uzstājās arī vairāki LIFE REstore projektā iesaistītie eksperti - Latvijas Kūdra...
  • Kūdra un sapropelis - ražošanas, zinātnes un vides sinerģija resursu efektīvas izmantošanas kontekstā

    Lai diskutētu par aktuālajiem sasniegumiem dabaszinātņu nozarē, Latvijas Universitātes (LU) 75. zinātniskās konferences ietvaros notika nozares sekcija “Klimata pārmaiņas un dabas resursu ilgtspējīga izmantošana”.Šīs sekcijas ietvaros, 31. janvārī LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu f...

  • PROJEKTA PARTNERI

    Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto obligāti nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un sociālo mediju sīkdatnes.