• LIFE REstore: Reālās siltumnīcefekta gāzu emisijas kūdrājos Latvijā – mazākas nekā līdz šim uzskatīts


    Projekta LIFE REstore ietvaros notiekošo siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju mērījumu pirmā gada rezultāti liecina, ka reālās SEG emisijas no apsaimniekotiem kūdrājiem Latvijā ir ievērojami zemākas - līdz pat divām reizēm mazākas - nekā līdz šim Latvijas SEG inventarizācijas ziņojumos izmantotie starptautiski noteiktie emisiju faktori. Ar pētījuma pirmajiem secinājumiem projekta eksperti iepazīstināja Starptautiskajai mitrāju dienai un Ramsāres konvencijai veltītā seminārā 2018. gada 15. februārī Latvijas Dabas muzejā.

    Projekta LIFE REstore “Degradētu kūdrāju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā” ietvaros tiek veikti SEG emisiju mērījumi dažāda veida kūdrājos – 42 vietās visā Latvijas teritorijā divu gadu periodā. Mērķis – atbilstoši Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) vadlīnijām aprobēt SEG emisiju uzskaites metodoloģiju un izstrādāt nacionālos emisiju faktorus SEG emisiju pamatavotiem apsaimniekotām pārejas un augstā purva augsnēm. Tas ļaus veikt SEG emisiju pārrēķinu nacionālajā SEG inventarizācijas ziņojumā, kā arī SEG emisiju prognožu ziņojumā un ar tiem saistītajos dokumentos, nodrošinot metodisko bāzi SEG emisiju mazināšanas pasākumu ieviešanai organisko augšņu apsaimniekošanā Latvijā. LIFE REstore ietvaros SEG emisiju mērījumus veic igauņu uzņēmums OÜ “Severitas” un Tartu Universitāte sadarbībā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava”.

    Latvija ir ar kūdras resursiem bagāta valsts, bet kūdras resursi jeb organiskās augsnes ir viena no lielākajām oglekļa krātuvēm, līdz ar to arī emisijas no apsaimniekotām organiskajām augsnēm ir lielas. Organiskajām augsnēm ir būtiska loma kopējā SEG inventarizācijā Latvijā – tās ir lielākais emisiju avots Zemes izmantošanas, Zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā (ZIZIMM). Šobrīd SEG emisiju aprēķināšanai Latvija izmanto starptautiskos emisiju faktorus, kas neatbilst Latvijas klimatiskajiem apstākļiem. Tā rezultātā emisijas no organiskajām augsnēm tiek pārvērtētas.

    SEG emisiju pētījuma valstiskais nozīmīgums

    Projekta LIFE REstore sadarbības partnera – Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” – pētnieks Ainārs Lupiķis: “Šī pētījuma rezultātā, mēs iegūsim nacionāli pielāgotus emisiju faktorus, kas ļaus precīzāk aprēķināt emisijas, kas rodas, apsaimniekojot organiskās augsnes. Tādējādi, spēsim precīzāk novērtēt kūdras izstrādes, lauksaimniecības un mežsaimniecības lomu nacionālajā SEG bilancē. Tas ļaus ne tikai uzlabot aprēķinu precizitāti, bet arī sniegs zināšanas, kuras varēs izmantot efektīvākai organisko augšņu apsaimniekošanai, lai nākotnē mazinātu apsaimniekošanas rezultātā radušās SEG emisijas Latvijā, uzlabojot un/vai atvieglojot Latvijas iespējas sasniegt klimata pārmaiņu mazināšanas mērķus. Aprēķinātie emisiju faktori atvieglos atbildīgo institūciju lēmumu pieņemšanu nākotnē, un ļaus izstrādāt pamatotas vadlīnijas un rekomendācijas kūdras, lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs.

    Savukārt LIFE REstore projekta vadītājs Kaspars Pabērzs, Dabas aizsardzības pārvalde, uzsver: “Rezultātā mēs spēsim objektīvi prognozēt saimnieciskās darbības ietekmi uz SEG emisiju apjomu un izvēlēties no klimata izmaiņu mazināšanas viedokļa efektīvākos risinājumus izstrādāto kūdras atradņu rekultivēšanai. Šīs iegūtās zināšanas apvienojot ar projekta LIFE REstore ietvaros veikto degradētu kūdrāju ekosistēmu pakalpojumu novērtējumu, kā arī identificētajiem degradētu kūdrāju rekultivācijas scenārijiem, mums ļaus izstrādāt rekomendācijas degradētu kūdrāju rekultivācijai un sagatavot atbalsta rīku lēmumu pieņēmējiem, lai ilgtspējīgi plānotu degradētu kūdrāju teritoriju atkārtotu izmantošanu, sabalansējot vides, ekonomiskos un klimata aspektus. Ņemot vērā, ka Latvijā ir aptuveni 26000 ha degradētu kūdrāju un vēl apmēram tikpat lielā teritorijā šobrīd notiek kūdras izstrāde, pēc kuras būs nepieciešams veikt degradēto teritoriju rekultivāciju, – projekta LIFE REstore rezultāti sniegs ievērojamu valstisku pienesumu.”

    SEG emisiju pētījuma pirmā gada rezultāti

    Lai arī SEG emisiju mērījumi tiks veikti vēl vienu gadu, pirmā gada mērījumi ļauj izdarīt svarīgus secinājumus.

    • Pirmā gada mērījumu rezultāti uzrāda, ka augsnes oglekļa dioksīda (CO2) emisijas projektā apskatītajiem zemes izmantošanas veidiem ir līdz pat divām reizēm mazākas, salīdzinot ar pašreiz izmantotajiem pieņēmumiem nacionālajā SEG inventarizācijā. Tomēr, šie rezultāti ir provizoriski, un jāņem vērā, ka aizvadītais gads ir bijis nokrišņiem neierasti bagāts, kas var atstāt ietekmi uz rezultātiem - liels augsnes mitrums samazina oglekļa dioksīda emisijas.
    • Lielākais emisiju avots ir kūdras augsnes, kuras kultivē kā aramzemes vai kā ilggadīgos zālājus, kas sakrīt ar iepriekšējiem pieņēmumiem un zināšanām no citu valstu un zinātnieku pieredzes. Mazākās emisijas ir mežos uz kūdras augsnēm. Kaut arī organisko vielu sadalīšanās meža augsnē ir samērā strauja, to ienese augsnē caur koku saknēm, lapām, skujām un zemsedzes veģetāciju spēj kompensēt organisko vielu sadalīšanos pēc nosusināšanas un kopējā CO2 bilance ir tuva neitrālai.
    • Pirmie rezultāti uzrāda tendenci, ka dzērveņu un melleņu plantāciju ierīkošana bijušajās kūdras izstrādes platībās samazina CO2 emisiju daudzumu.
    • Negaidīti lielas CO2 emisijas konstatētas no augstā un pārejas purva ekosistēmām. Emisiju daudzums no šīm ekosistēmām ir apmēram tāds pats kā kūdras izstrādes platībās un platībās, kur kūdras izstrāde pārtraukta un nekādi turpmāki apsaimniekošanas pasākumi nav veikti. Šādi rezultāti ir pretrunā ar literatūrā pieejamo informāciju. Tādēļ ir jāsagaida otrā gada rezultāti, lai izdarītu tālākus secinājumus saistībā ar konstatēto.
    • Metāna emisiju mērījumi apstiprina iepriekšējos pieņēmumus - jo lielāks ir augsnes mitrums, jo lielākas ir emisijas. Lielākais metāna emisiju avots ir dabīgās purvu ekosistēmas – augstie un pārejas purvi. Salīdzinoši lielas metāna emisijas konstatētas arī platībās, kur kūdras ieguve ir pārtraukta un platības ir apaugušas ar zemsedzes veģetāciju, un platībās, kur atrodas ilggadīgie zālāji. Šajās platībās ir pasliktinājies nosusināšanas grāvju stāvoklis, tādēļ ir palielinātas metāna emisijas. Pārējās platībās – mežos, ogu plantācijās, kūdras izstrādes platībās un platībās, kur kūdras izstrāde pārtraukta, metāna emisijas ir nenozīmīgas, skujkoku mežos pat konstatēta metāna piesaiste.

    Kā notiek SEG emisiju mērījumi

    Projekta LIFE REstore ietvaros divu gadu periodā – no 2016. gada decembra līdz 2018. gada decembrim – notiek SEG emisiju mērījumi – ar slēgto kambaru metodi tiek ievākti nozīmīgāko siltumnīcefekta gāzu (oglekļa dioksīds (CO2), metāns (CH4), slāpekļa oksīds (N2O)) emisiju paraugi. Kopumā 42 vietās visā Latvijas teritorijā paraugi tiek ievākti dažāda veida kūdrājos, kas atšķiras pēc zemes izmantošanas veida: esošās kūdras ieguves vietās, platībās, kas nav apaugušas ar veģetāciju, platībās, kas ir apaugušas ar zālaugu un sīkkrūmu veģetāciju, aramzemē (labība, dārzeņi) un ilggadīgos zālājos, dažāda veida kokaudzēs, ogulāju plantācijās, ar niedrēm apaugušās teritorijās, kā arī saimnieciskās darbības maz ietekmētos augstajos purvos.

    Projektu “Degradēto kūdrāju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā” (LIFE REstore, LIFE14 CCM/LV/001103) no 2015. gada 1. septembra līdz 2019. gada 31. augustam īsteno Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar biedrību "Baltijas krasti", Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava" un Latvijas Kūdras asociāciju ar Eiropas Savienības LIFE programmas finansiālu atbalstu. Vairāk informācijas: restore.daba.gov.lv.

    Publikācija PDF formātā lejupielādējama - ŠEIT.

    Informāciju sagatavoja:
    Anda Zālmane
    LIFE REstore sabiedrisko attiecību speciāliste
    Tālr.:26539348, e-pasts:
    anda.zalmane@daba.gov.lv

  • Saistītās ziņas:


  • Eiropas Komisijas Vienotajā izpētes centrā prezentēti LIFE REstore izstrādātie nacionālie SEG emisiju faktori

    2019. gada 28.-29. maijā Varese pilsētā Itālijā Eiropas Komisijas Vienotajā izpētes centrā ZIZIMM sektora 2019. gada darba grupā (European Commission Joint Research Centre LULUCF Workshop 2019) prezentēti LIFE REstore izstrādātie nacionālie SEG emisiju faktori apsaimniekotiem kūdrājiem. LIFE REstore...
  • Notiks seminārs Latvijas pašvaldībām par kūdras ieguves ietekmētu teritoriju turpmāku apsaimniekošanu

    2019. gada 18. jūnijā plkst.10.00 Aizupes pamaskolā ar izbraukumu uz Kaigu purvu norisināsies LIFE REstore seminārs Latvijas pašvaldībām par kūdras ieguves ietekmētu teritoriju turpmāku apsaimniekošanu. Semināru organizē LIFE REstore sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību - sadarbības tīklu &quo...
  • LIFE REstore seminārs kūdras nozarei par praktiski izmantojamajiem projekta rezultātiem

    2019. gada 20. februārī plkst. 10.00 Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā, Jelgavas ielā 1, Rīgā, notika LIFE REstore seminārs kūdras nozarei par degradēto kūdrāju ilgtspējīgu apsaimniekošanu un LIFE REstore praktiski izmantojamajiem rezultātiem.Semināra prezentācijas pieejamas - ...
  • Notiek LIFE REstore vieslekcija Latvijas Universitātē

    2018. gada 26. novembrī notika projekta LIFE REstore vieslekcija Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Telmatoloģijas (purvu zinātnes) kursa ietvaros, lai jaunos nozares speciālistus iepazīstinātu ar projekta aktivitātēm, mērķiem un sagaidāmajiem rezultātiem.Projekta vadītāj...
  • LIFE REstore īsfilma par sfagnu sūnu stādījumiem bijušajā kūdras ieguves laukā

    Projekta LIFE REstore ietvaros sagatavota īsfilma par kūdras ieguves lauku turpmākas izmantošanas veidu pēc kūdras ieguves – renaturalizāciju jeb atgriešanu dabai, veicot īpašu purva sūnu - sfagnu - stādījumus. LIFE REstore analizē visus – kopumā septiņus – degradētu kūdrāju iespēj...
  • Notiks seminārs par degradēto kūdrāju Latvijā inventarizācijas rezultātiem un ekosistēmu pakalpojumu novērtējumu

    2018. gada 20. septembrī plkst.10.00 Zemkopībasministrijā, Republikas laukumā 2, Rīgā (314. telpā), norisināsiesprojekta LIFE REstore seminārs "Degradēto kūdrāju Latvijā inventarizācijas rezultāti un ekosistēmu pakalpojumu novērtējums".Seminārā projekta LIFE REstore eksperti informēs par p...
  • Turpinās sfagnu sūnu stādījumu eksperimenti LIFE REstore izmēģinājumu teritorijā Ķemeru nacionālajā parkā

    Piektdien, 2018. gada 7. septembrī, LIFE REstore izmēģinājumu teritorijā bijušajos kūdras ieguves laukos Ķemeru nacionālajā parkā tika turpināti sfagnu sūnu stādījumu eksperimenti – ierīkots terases veida sfagnu stādījumu laukums.LIFE REstore veic īpašu purvam raksturīgu sūnu jeb sfagnu stādīš...
  • LIFE REstore organizē izglītojošu pasākumu jaunajiem dabas reindžeriem

    2018. gada 27. jūnijā LIFE REstore organizēja izglītojošu pasākumu jaunajiem dabas reindžeriem projekta izmēģinājumu teritorijā Lielajā Ķemeru tīrelī, kur tika veikts Latvijā līdz šim lielākais sfagnu sūnu stādīšanas zinātniskais eksperiments ar mērķi atjaunot dabiska purva veģetāciju bijušajā kūdra...
  • Bijušajos kūdras laukos notikusi lielākā sfagnu sūnu stādīšana Latvijā dabiska purva atjaunošanai

    Ķemeru Nacionālā parka bijušajos kūdras izstrādes laukos, kas uzskatāma par degradēta kūdrāja teritoriju, 18. maijā ar 62 talcinieku palīdzību sastādīti vairāk nekā 2200 kg sfagnu sūnu apmēram 4500 m2 platībā. Sfagnu sūnu stādīšana tik lielā teritorijā Latvijā norisinājās pirmo reizi – to proj...
  • LIFE REstore eksperti gatavojas sfagnu sūnu reintrodukcijas scenārija ieviešanai

    LIFE REstore eksperti apsekojuši Drabiņu purvu, kur tiks iegūts stādāmais materiāls – sfagnu sūnas un purva augi – laiprojekta izmēģinājumu teritorijā – bijušajā kūdras izstrādes laukā Lielajā Ķemeru tīrelī – īstenotu renaturalizācijas scenāriju ar sfagnu stādīšanu. Drabiņu p...
  • Noticis Starptautiskajai mitrāju dienai un Ramsāres konvencijai veltīts seminārs

    2018. gada 15. februārī Latvijas Dabas muzejā (Krišjāņa Barona ielā 4, Rīgā) norisinājās Starptautiskajai mitrāju dienai un Ramsāres konvencijai veltīts seminārs “Pieturzīmes”. Atzīmējot Ramsāres jeb Mitrāju konvencijas gadskārtu, tika aktualizēti jautājumi par mitrāju nozīmi un pievērst...
  • LIFE REstore pārstāvēts lielākajā klimatam veltītajā konferencē Baltijā

    No 2017. gada 30. līdz 31. oktobrim Rīgā norisinājās līdz šim lielākā klimata pārmaiņu jautājumiem veltītā starptautiskā konference “Baltijas ceļš uz oglekļa mazietilpīgu un klimatnoturīgu attīstību” – pasākuma Rīcības zonā tika pārstāvēts arī projekts LIFE REstore.LIFE REstore kon...
  • Starptautiskajā Baltijas Kūdras forumā Dabas aizsardzības pārvalde akcentē nozaru sinerģiju dabas saglabāšanā un ekonomiskajā attīstībā

    Ikgadējajā starptautiskajā Baltijas Kūdras forumā, kas norisinājās no 13. līdz 14.septembrim Rīgā un kurā piedalījās vairāk nekā 300 kūdras nozares pārstāvji no 16 dažādām valstīm, Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Juris Jātnieks uzsvēra nozaru sinerģijas nozīmīgumu, lai sasniegtu ilgtsp...
  • Jūlijā notikuši informatīvie pasākumi par projekta ieviešanu

    Ar mērķi informēt jomas ekspertus un kolēģus par LIFE REstore projekta ieviešanu, jūlijā projekta komanda viesojās A/S ‘’Latvijas Valsts meži’’ un Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālajā pārvaldē. A/S ‘’Latvijas Valsts meži’’ (LVM) LIFE REsto...
  • 11.-12. jūlijā notiks konference par mitrāju aizsardzību un apsaimniekošanu

    LIFE+ projekta “Mitrāji'' komandarīko starptautisku konferenci par mitrāju aizsardzību un apsaimniekošanu, kas norisināsies Rīgā, no 11. līdz 12. jūlijam. Konference pulcēs lielu skaitu pašmāju un ārvalstu mitrāju ekspertus no Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Krievijas, Dānijas, Apvienotā...
  • Atskaņas no LIFE 25. gadskārtas un Ceļotāju dienas pasākumiem

    6. maijāĶemeru Nacionālajā parkā (ĶNP) norisinājās ikgadējā Ceļotāju diena. Pulcējot vairāk nekā 300 apmeklētāju, dažādu interaktīvu un izzinošu aktivitāšu ietvaros, šogad ceļotāji varēja būt liecinieki arī ĶNP 20 gadu jubilejai un Eiropas Savienības nozīmīgākās vides un klimata aizsardzības program...
  • Ķemeru Ceļotāju dienas ietvaros atzīmēs LIFE programmas 25. gadadienu

    Popularizējot atpūtu dabā un atklājot vasaras tūrisma sezonu, sestdien, 6. maijā, Ķemeru Nacionālajā parkā (ĶNP) jau septīto reizi norisināsies ikgadējā Ceļotāju diena. Šogad tā veltīta ĶNP 20 gadu jubilejai un ES nozīmīgākās vides un klimata aizsardzības programmas “LIFE” (tulkoj...
  • Ārvalstu studenti iepazīst kūdrāju inventarizācijas norisi Melnā ezera purvā

    2017. gada 15. martā, LIFE REstore projekta mitrāju eksperte, Māra Pakalne, kopā ar daudznacionālu studentu grupu no Indijas, Ķīnas, Pakistānas, Ugandas, Tanzānijas, Kanādas, Īrijas un Beļģijas, devās ekskursijā uz Melnā ezera purva dabas liegumu, kas ir viena no 28 LIFE REstore projekta vietām, kur...
  • Pieejami LU zinātniskās konferences video ieraksti

    2017.gada 31.janvārī norisinājās Latvijas Universitātes 75. zinātniskās konferences sekcija ''Kūdra un sapropelis - ražošanas, zinātnes un vides sinerģija resursu efektīvas izmantošanas kontekstā'', kurā uzstājās arī vairāki LIFE REstore projektā iesaistītie eksperti - Latvijas Kūdra...
  • Kūdra un sapropelis - ražošanas, zinātnes un vides sinerģija resursu efektīvas izmantošanas kontekstā

    Lai diskutētu par aktuālajiem sasniegumiem dabaszinātņu nozarē, Latvijas Universitātes (LU) 75. zinātniskās konferences ietvaros notika nozares sekcija “Klimata pārmaiņas un dabas resursu ilgtspējīga izmantošana”.Šīs sekcijas ietvaros, 31. janvārī LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu f...

  • PROJEKTA PARTNERI

    Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto obligāti nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un sociālo mediju sīkdatnes.