JAUNUMI

2019. gada 28.-29. maijā Varese pilsētā Itālijā Eiropas Komisijas Vienotajā izpētes centrā ZIZIMM sektora 2019. gada darba grupā (European Commission Joint Research Centre LULUCF Workshop 2019) prezentēti LIFE REstore izstrādātie nacionālie SEG emisiju faktori apsaimniekotiem kūdrājiem.

LIFE REstore partnera - Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētnieks Aldis Butlers sniedza prezentāciju "Elaboration of country specific emission factors for organic soils in Latvia according to LIFE REstore project results", iepazīstinot Vienotā izpētes centra ZIZIMM darba grupas (Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora darba grupa) starptautiskos dalībniekus ar LIFE REstore izstrādātajiem nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju faktoriem.

Sanāksmē tika skatīti tehniski jautājumi, kas saistās ar SEG emisiju uzskaiti ZIZIMM sektorā. Tajā piedalījās ne vairāk kā divi nacionālie eksperti vai zinātnieki no katras Eiropas Savienības dalībvalsts, kas atbildīgi par ZIZIMM sektora emisiju uzskaiti nacionālajos SEG inventarizācijas ziņojumos. Sanāksmes darba kārtība pieejama - ŠEIT.

Starptautiskā klimata politika un siltumnīcefekta gāzu emisiju uzskaite

Starptautiskās klimata politikas pamatā ir ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām, tās Kioto protokols, kas darbojas līdz 2020. gadam, un Parīzes nolīgums, kas nosaka klimata politiku pēc 2020.gada. Lai īstenotu Parīzes nolīguma mērķus, Eiropas Savienība 2018. gadā ir pieņēmusi Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības jeb ZIZIMM regulu (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 2018/841 (2018.gada 30.maijs) par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030.gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES).

Saskaņā ar šo regulu, pret Parīzes nolīguma mērķiem pēc 2020. gada tiks uzskaitītas SEG emisijas, ko rada meža zemju, aramzemju un ilggadīgo zālāju apsaimniekošana, un no 2026. gada obligātajā uzskaitē tiks ietvertas arī SEG emisijas, ko rada mitrāju apsaimniekošana, kas nozīmē to, ka mitrāju apsaimniekošanas radīto emisiju izmaiņas, attiecībā pret regulas noteikto bāzes periodu (2005.-2009.gads), ietekmēs valsts saistību izpildi un var radīt finansiālas konsekvences. Latvijas gadījumā mitrāju apsaimniekošanas radītās SEG emisijas, it īpaši saistībā ar kūdras ieguvi, būtiski ietekmēs ZIZIMM sektora un valsts kopējo SEG emisiju mērķu sasniegšanu 2030. gadā. Šobrīd mitrāju apsaimniekošana nav ietverta klimata izmaiņu mazināšanas mērķos, tāpēc par tām ziņo Klimata konvencijas ietvaros, bet sākot ar 2026. gadu arī mitrāju apsaimniekošanai būs noteikta SEG emisiju robežvērtība. Valstis, kurās trūkst zināšanu par kādu no SEG emisiju kategorijām, emisiju uzskaitei izmanto starptautiski noteiktos IPCC emisiju faktorus. Šie emisiju faktori pamatā balstās uz Francijā un Vācijā veiktiem pētījumiem, taču šajās valstīs klimats un arī vides piesārņojuma līmenis atšķiras no situācijas Latvijā, kā rezultātā emisijas no apsaimniekotām organiskām augsnēm Latvijā šobrīd ir ievērojami pārvērtētas. LIFE REstore izstrādātie SEG emisiju faktori Latvijai ļaus precīzāk un atbilstoši reālajai situācijai uzskaitīt SEG emisijas un objektīvi novērtēt klimata pārmaiņu samazināšanas pasākumu efektivitāti.

Eiropas Komisijas Vienotais izpētes centrs

Vienotais izpētes centrs ir Eiropas Komisijas zinātnes struktūrvienība, kas apvieno zinātniekus, lai veiktu pētījumus un sniegtu neatkarīgu zinātnisku atbalstu Eiropas Savienības politikas veidošanā. Vairāk informācijas: ŠEIT.

Projektu “Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā” (LIFE REstore, LIFE14 CCM/LV/001103) no 2015. gada 1. septembra līdz 2019. gada 31. augustam īsteno Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar biedrību "Baltijas krasti", Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava" un Latvijas Kūdras asociāciju ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas finansiālu atbalstu. Vairāk informācijas: restore.daba.gov.lv.

Informāciju sagatavoja:
Anda Zālmane
Dabas aizsardzības pārvalde
Projekta LIFE REstore sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālrunis: 26539348,anda.zalmane@daba.gov.lv