JAUNUMI

Inovatīvi kūdras dambji

Novembrī izbūvēti kūdras dambji uz meliorācijas grāvjiem, kas savienoti ar Višezeru, lai nodrošinātu ūdens līmeni ezerā tādu, kāds tas bija savulaik pirms notekgrāvju izveides. Dambju būvniecībā pirmo reizi Latvijā izmantota inovatīva sistēma ar pārtecēm, kas ļauj regulēt ūdens līmeņa augstumu dabas lieguma teritorijā, tāpat dambji aprīkoti ar pretaizsērēšanas sietiem, atvairbrusu aizsardzībai pret ledu un risinājumiem ūdens enerģijas dzēšanai, lai mazinātu risku aizskalot dambja būvniecībā izmantoto kūdru. Dambju virspuse un nogāzes nostiprinātas, lai mazinātu erozijas procesus, un virspuse pārklāta ar noņemto purva veģetācijas virskārtu, tādējādi būtiski samazinot laiku, kurā dambji iekļausies purva dabiskajā vidē.

“Šie būvdarbi bija izaicinājums ne vien specifiskās norises vietas dēļ – darbi purvā vienmēr ir tehniski sarežģītāki nekā citviet, bet arī tāpēc, ka iepriekš Latvijā nav veidoti kūdras aizsprosti uz meliorācijas grāvjiem, kas ļauj regulēt ūdens līmeņa augstumu,” skaidro būvdarbu veicējs Gints Šusts, SIA “E Būvvadība”.

“Jāpiebilst, ka šo inovatīvo, regulējamo kūdras dambju būvniecība, kas ļaus pārņemt LIFE REstore pieredzi citos dabas apsaimniekošanas projektos Latvijā, veikta saskaņā ar LIFE REstore izstrādāto dabas aizsardzības plānu dabas liegumam “Laugas purvs”, kas ir arī pirmais dabas aizsardzības plāns Latvijā, kurā ietverts degradētu kūdrāju ekosistēmu pakalpojumu novērtējums – atspoguļota teritorijas nodrošināto apgādes, regulācijas un kultūras pakalpojumu kvalitāte un teritorijas potenciāls nākotnē,” norāda LIFE REstore vadītāja Ieva Saleniece, Dabas aizsardzības pārvalde.

Hidroloģiskais monitorings

Pirms dambju būvniecības Laugas purvā veikta visaptveroša hidroloģiskā un hidroģeoloģiskā izpēte. Pētītas virszemes un pazemes ūdens plūsmas, modelēta gruntsūdens izmaiņu ietekme, lai noteiktu nepieciešamo hidroloģisko līmeni, lai degradētajās dabas lieguma daļās atjaunotos dabiska purva veģetācija. Tāpat ierīkota hidroloģiskā monitoringa sistēma, kas ļaus sekot Laugas purva hidroloģiskajam stāvoklim ne tikai projekta īstenošanas gaitā, bet arī 10 gadus pēc dambju būvniecības.

Par dabas liegumu “Laugas purvs”

Dabas liegums “Laugas purvs” izveidots 1999.gadā 740 ha platībā retu, īpaši aizsargājamu putnu sugu un purva biotopu aizsardzībai. Šis dabas liegums iekļauts Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 tīklā. Dabas lieguma lielāko daļu veido izcilas kvalitātes augstais jeb sūnu purvs ar diviem lielākiem purva ezeriem – Višezeru un Lodes ezeru – un nelieliem purva ezeriņiem un akačiem. Īpaša dabas vērtība ir purva upīte Viršupe, kas līkumo pa purvu, brīžiem pazūdot zem kūdras slāņa - šādas purva upītes Latvijā ir liels retums. Laugas purva veidošanās sākusies pirms aptuveni 12000 gadu, aizaugot ezeram, purva vidējais kūdras slāņa biezums ir 3,5 m, bet vietām tas sasniedz pat 8 m biezumu.

Par LIFE REstore pētītajiem bijušo kūdras ieguves lauku turpmākas izmantošanas veidiem

Renaturalizācija jeb atgriešana dabai, atjaunojot un sabilizējot hidroloģisko režīmu, ir tikai viens no bijušo kūdras ieguves lauku turpmākas izmantošanas veidiem. LIFE REstore novērtē Latvijas apstākļiem piemērotākos degradētu kūdrāju rekultivācijas veidus - renaturalizācija, kokaudžu stādījumi biomasas ražošanai, ogulāju audzēšana, aramzemes ierīkošana lauksaimniecības kultūru audzēšanai, paludikultūru audzēšana - purva augu audzēšana biomasas ražošanai, ūdenskrātuvju izveide, ilggadīgo zālāju ierīkošana. Daļa no šiem rekultivācijas veidiem tiek ieviesti un pārbaudīti vairākās projekta izmēģinājumu teritorijās. LIFE REstore sniegs rekomendācijas bijušo kūdras ieguves lauku ilgtspējīgai apsaimniekošanai Latvijā. Šīs rekomendācijas varēs iekļaut vides aizsardzības politikas plānošanas dokumentos.

Projektu “Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā” (LIFE REstore, LIFE14 CCM/LV/001103) no 2015. gada 1. septembra līdz 2019. gada 31. augustam īsteno Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar biedrību "Baltijas krasti", Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava" un Latvijas Kūdras asociāciju ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas finansiālu atbalstu. Vairāk informācijas: restore.daba.gov.lv.

Informāciju sagatavoja:
Anda Zālmane, Dabas aizsardzbības pārvaldes projekta LIFE REstore sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālrunis: 26539348, anda.zalmane@daba.gov.lv