Kūdrāji vai purvi ir nozīmīga Latvijas ainavas sastāvdaļa un tie ir sastopami visā Latvijas teritorijā. Tiem ir liela nozīme gan dabas daudzveidības saglabāšanā, gan ekoloģiskās stabilitātes uzturēšanā, gan kā derīgā izrakteņa – kūdras – veidošanās vietai. Kūdrāji gan piesaista siltumnīcefekta gāzes (SEG), gan rada to emisijas. Projekta ietvarā par kūdrājiem tiek sauktas teritorijas ar veģetāciju vai bez tās, kur ir dabiski veidojusies kūdra. 

Projekta nozīme

Purvi, uzņemot no atmosfēras oglekļa dioksīdu un veidojot lielu daudzumu organiskā materiāla, ir milzīga oglekļa krātuve. Cilvēka darbības rezultātā degradētie kūdrāji rada nozīmīgas SEG emisijas, kas veicina klimata pārmaiņas. Tādēļ ir ļoti svarīgi veikt degradēto purvu rekultivāciju tādā veidā, kas nodrošinās SEG piesaisti, nevis emisijas.

Šobrīd Latvijā nav izstrādāta stratēģija degradēto kūdrāju apsaimniekošanai, kā arī trūkst vadlīniju par labākajiem rekultivācijas veidiem atkarībā no kūdrāja stāvokļa un īpašībām. Tāpat nav veikta degradēto kūdrāju inventarizācija, lai noteiktu to atrašanās vietas, platības un stāvokli.

Latvijā ir jāizstrādā un jāverificē nacionālas metodes SEG emisiju rēķināšanai no platībām, kur notiek kūdras ieguve, kā arī no renaturalizētām, apmežotām vai lauksaimniecībā izmantotām izstrādāto kūdras atradņu  platībām, lai nodrošinātu atbilstību Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes 2006. gada SEG inventarizācijas vadlīnijām un to 2013. gada pielikumam SEG emisiju rēķināšanai no apsaimniekotiem mitrājiem.

Projekta galvenais mērķis

Izstrādāt ieteikumus degradētu kūdrāju ilgtspējīgai apsaimniekošanai Latvijā.

Projekta mērķi

  1. Balstoties uz lauka pētījumos ievākto siltumnīcefekta gāzu paraugu analīzi, aprobēt SEG emisiju uzskaites metodoloģiju, ko izstrādājuši Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) klimata eksperti.
  2. Veikt veģetācijas un ģeoloģiskos pētījumus kūdras laukos Latvijā, kur saimnieciskā darbība ir pārtraukta.
  3. Izstrādāt lēmumu pieņemšanas atbalsta instrumentu degradētu kūdrāju teritoriju atbildīgas izmantošanas plānošanai, kas nodrošinātu līdzsvaru starp bioloģiskās daudzveidības atjaunošanu, ekonomisko ieguvumu un SEG emisiju samazinājumu Latvijā ilgtermiņā.
  4. Atbalstīt politikas veidotājus, nodrošinot informāciju, vadlīnijas un metodikas degradētu kūdrāju ilgtspējīgai izmantošanai.  

Projekta rīcības

  • Analizēt normatīvo aktu bāzi un plānošanas dokumentus, lai identificētu problēmas, kas kavē degradētu kūdrāju apsaimniekošanu un veicina vides izmaiņas. Sekmēt zināšanu un pieredzes pārnesi par citu valstu degradēto kūdrāju pārvaldību (Baltijas un Ziemeļvalstu, Vācijas, Apvienotās Karalistes, Īrijas, u.c.).
  • Aprobēt SEG emisiju uzskaites metodoloģiju saskaņā ar ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) vadlīnijām mitrājiem.
  • Definēt degradētu kūdrāju klasifikācijas kritērijus un noteikt optimālos apsaimniekošanas veidus. 
  • Veikt degradētu kūdrāju teritoriju inventarizāciju un izstrādāt vienotu datu bāzi, kura būtu pieejama lietošanai dažādām ieinteresētajām pusēm.
  • Izvēlēties izmēģinājumu teritorijas, veikt hidroloģisko un biotopu izpēti, kā arī  ekosistēmu un to pakalpojumu ekonomisko novērtējumu. Demonstrēt degradētu kūdrāju ilgtspējīgas izmantošanas pieejas. 
  • Izmantojot ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS), vizualizēt kūdrāju multi-kritēriju vērtēšanas rezultātus un izstrādāt degradētu kūdrāju teritoriju izmantošanas optimizācijas modeli – karti.
  • Ieviest un pārbaudīt izstrādātās izmantošanas un apsaimniekošanas pieejas izvēlētajās izmēģinājuma teritorijās. 
  • Pamatojoties uz secinājumiem, kas iegūti lauka pētījumos projekta teritorijās, izstrādāt ieteikumus un mehānismus degradētu kūdrāju izmantošanas modeļa ieviešanai, un inovatīvas pieejas kūdras purvu apsaimniekošanas politikas veidošanā. 
  • Informēt un izglītot mērķauditoriju, lai sekmētu publiskā un privātā sektora sadarbību, dažādu pušu iesaistīšanos un līdzdalību.

Rezultāti un ieguvumi

  • Apzināta pašreizējā situācija degradētu kūdrāju apsaimniekošanā, veikta tās izpēte un tiesiskā regulējuma analīze, un novērtētas izvēlētās izmēģinājuma teritorijas un iespējamās apsaimniekošanas pieejas.
  • Izstrādāts dabas lieguma “Laugas purvs” dabas aizsardzības plāns.
  • Izveidota ĢIS datu bāze un identificētas degradētu kūdrāju platības.
  • Aprobēta SEG emisiju uzskaites metodoloģija par galvenajām SEG avotu kategorijām kūdrājos, saskaņā ar ANO IPCC mitrāju vadlīnijām.
  • Izstrādāti degradētu kūdrāju klasifikācijas kritēriji.
  • Veikts degradētu kūdrāju dabas kapitāla novērtējums.
  • Izstrādāts degradētu kūdrāju ilgtspējīgas izmantošanas plānošanas atbalsta modelis.
  • Īstenota degradētu kūdrāju ilgtspējīgas apsaimniekošanas pieeju piemērošana izvēlētajās izmēģinājumu teritorijās.
  • Sagatavots degradētu kūdrāju ekosistēmu pakalpojumu novērtējums.
  • Organizēti informēšanas, izglītošanas un pieredzes apmaiņas pasākumi mērķauditorijām no publiskā un privātā sektora, kā arī sabiedrībai.

Veikto pasākumu rezultātā plānotā oglekļa dioksīda emisiju samazināšana par 2226,54 tonnām gadā.

Plānota oglekļa dioksīda piesaistīšana (sekvestrācija) - 838.34 tonnas gadā.