LIFE REstore projekta partneris – biedrība “Baltijas krasti” uzsver, – balstoties uz projekta izstrādāto degradētu kūdrāju ilgtspējīgas izmantošanas plānošanas atbalsta modeli, būs iespējams veikt skaidrus aprēķinus par konkrētas degradēta kūdrāja teritorijas vēlamāko attīstību, potenciālajām izmaksām scenārija ieviešanai un provizoriskajiem īstermiņa un ilgtermiņa ieguvumiem.

Kāpēc svarīga starpnozaru sadarbība projekta ietvaros?

Kūdras ieguve, kā saimnieciskās darbības forma, negatīvi ietekmē dabīgā purva biotopu, tādējādi izraisot rezonansi starp vides aizsardzības, ekonomikas un kūdras ražošanas nozarēm. Vieni norāda uz pienesumu tautsaimniecības nozarei, otri iebilst pret degradēto ainavu, bioloģiskās daudzveidības samazināšanu un noplicinātiem resursiem, citi – “apelē pie sirdsapziņas”. Informācijas un objektīvu datu trūkums neļauj veikt pārdomātu degradētu kūdrāju apsaimniekošanu Latvijā.

Tāpēc projektā cieši līdzdarbojas dažādu jomu eksperti – pētnieki, dabas aizsardzības speciālisti un kūdras ražotāji – kas pirmajā mirklī varētu šķist pārstāv pilnīgi pretējas intereses, tomēr kopīgais visu šo nozaru mērķis ir vienots – cilvēku labklājības celšana. Un vērtēt, kādu no šīm sfērām kā prioritāru, ir utopija, bet meklēt kompromisus – vitāla nepieciešamība.

Apvienojot projekta partneru zināšanas, pieredzi un iegūtos rezultātus, projekta noslēgumā definēsim un aprobēsim konkrētus dažādu nozaru pasākumus, rodot līdzsvaru starp dabas, klimata, ekonomiskajām un sociālajām interesēm, tiks izveidota sabalansēta pieeja ilgtspējīgai teritoriju apsaimniekošanai.

Kādi būs būtiskākie ieguvumi no LIFE REstore projekta realizēšana?

Projektā četru gadu periodā, līdzdarbojoties dažādu nozaru pārstāvjiem, tiek īstenotas vairākas aktivitātes, lai virzītos uz vienota virsmērķa sasniegšanu – izstrādāt ieteikumus degradētu kūdrāju ilgtspējīgai apsaimniekošanai Latvijā.

Projekta ietvaros tiek veikta degradētu kūdras lauku inventarizācija un izveidota datu bāze, vienuviet apkopojot informāciju par kūdras izstrādes teritorijām un sniedzot detālu šo teritoriju raksturojumu, aprobēta siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju uzskaites metodoloģija par galvenajām SEG avotu kategorijām kūdrājos; detalizēti aprakstīti dažādi potenciālie izstrādātu kūdras lauku apsaimniekošanas scenāriji un to ieviešanas principi, kā arī tiks piedāvāts atbalsta rīks, lai veicinātu pārdomātu un videi draudzīgāku apsaimniekošanas scenāriju izvēli – gan valsts, gan pašvaldību līmenī un sagatavots izstrādātu kūdras lauku ilgtspējīgas izmantošanas plānošanas atbalsta modelis jeb optimizācijas modelis, kas, balstoties uz ekosistēmu pakalpojumu biofizikālo novērtējumu, ekonomisko novērtējumu un oglekļa dioksīda (CO2) samazinājuma vērtībām, ļaus izvēlēties atbilstošāko teritorijas apsaimniekošanas veidu.

Projekta aktivitātes un sasniegtie rezultāti sniedz nozīmīgu informāciju gan par degradētu kūdrāju platībām Latvijā, gan par purvu un kūdrāju ekosistēmu pakalpojumiem, gan par CO2 emisiju apjomiem. Apkopojot visu projektā iegūto informāciju iespējams sniegt skaidras un pamatotas rekomendācijas par degradētu kūdrāju ilgtspējīgu apsaimniekošanu, sniedzot informāciju par ekonomiskajiem, sociālajiem, klimata un dabas ieguvumiem.

Projektu uzsākot, bija tikai vispārīgs priekšstats par to, cik lielas Latvijas teritorijas ir ietekmējusi kūdras izstrāde. Veicot detālu izpēti un izveidojot kūdras izstrādes ietekmēto teritoriju datu bāzi, secināts, ka Latvijā to ir vairāk nekā 50000 ha. Daļā no tām – aptuveni 15000 ha – kūdras izstrāde notiek. Daļā bijušajās kūdras izstrādes teritorijās – aptuveni 17000 ha – pēc kūdras izstrādes teritorijas ir apmežotas, izveidotas ūdenskrātuves, notiek pašatjaunošanās procesi, ir izveidotas pļavas, ogu vai augļu dārzi vai tās tikušas apbūvētas. Aptuveni 18000 ha lielā platībā kūdras ieguve ir pārtraukta vai izbeigta un šajās teritorijās nenotiek purva veģetācijas atjaunošanās un tās netiek izmantotas saimnieciskajai darbībai, turklāt rada nozīmīgas siltumnīcefekta gāzu emisijas. Inventarizācijas dati ļauj secināt, ka ir nepieciešams izstrādāt pārdomātas un sapratīgas rekomendācijas attiecībā uz kūdras izstrādes procesā ietekmēto teritoriju turpmāku apsaimniekošanu.

Kāds ir biedrības “Baltijas krasti” ieguldījums projektā?

Biedrība “Baltijas krasti” ir projekta LIFE REstore idejas autori un projektā apvienoja pieredzes bagātus ekspertus, kas sniedz gan pētniecisko, gan zinātnisko pienesumu kūdras izstrādes teritoriju apzināšanai un analīzei, esošā stāvokļa novērtējumam, ieviesto scenāriju monitoringam un purvu ekosistēmu pakalpojumu novērtējumam.

Baltijas krastu tiešā atbildība projektā ir saistīta ar degradētu kūdras lauku inventarizācijas datu bāzes izveidi, kā arī šo lauku veģetācijas inventarizāciju un monitoringu. Iegūtie dati sniedz situācijas raksturojumu par izstrādē esošajiem kūdras laukiem, atstātajiem kūdras laukiem, kā arī atspoguļo līdz šim ieviestās teritoriju apsaimniekošanas aktivitātes.

Apvienojot dažādu nozaru ekspertus, “Baltijas krasti” veikuši purva un izstrādāta kūdras lauka ekosistēmu pakalpojumu novērtējumu, kas uzskatāmi atspoguļo dabas vērtības, ko sniedz purva ekosistēma un ļauj apzināt potenciālos ieguvumus, ieviešot projekta ietvaros aprobētos rekultivācijas scenārijus. Balstoties uz biofizikālo ekosistēmu pakalpojumu novērtējumu tiks veikts to ekonomiskais izvērtējums, tādējādi ļaujot veikt scenāriju savstarpēju salīdzinājumu un ekonomisko izvērtējumu.

Viens no nozīmīgākajiem “Baltijas krasti” tiešās atbildības darba uzdevumiem ir izstrādāt degradētu kūdrāju ilgtspējīgas izmantošanas plānošanas atbalsta modeli, kā arī, balstoties uz projektā gūtajām zināšanām un pieredzi, sagatavot rokasgrāmatu degradētu kūdrāju ilgtspējīgai izmantošanai.

Kādu saredzat projekta rezultātu izmantojamību nākotnē?

Projekta LIFE REstore lielākais pienesums ir rezultātu praktiskā pielietojamība. Projektā izveidotā degradētu kūdras lauku inventarizācijas datu bāze sniedz informāciju par degradēto kūdrāju platībām un to raksturojumu, veiktais ekosistēmu pakalpojumu novērtējums un rekultivācijas scenāriju aprobācija ļauj izvērtēt rekultivācijas scenārijus iespējami efektīvākai degradētu kūdras lauku apsaimniekošanai. Vienlaikus teritoriju īpašniekiem, pētniekiem, pašvaldībām un citiem interesentiem tiks sniegta pārskatāma informācija par iespējamiem degradētu kūdras lauku rekultivācijas scenārijiem, to pienesumiem un iespējām.

Balstoties uz degradētu kūdrāju ilgtspējīgas izmantošanas plānošanas atbalsta modeli būs iespējams veikt skaidrus aprēķinus par konkrētās teritorijas vēlamāko attīstību, potenciālajām izmaksām scenārija ieviešanai un provizoriskajiem īstermiņa un ilgtermiņa ieguvumiem.

Projekta viens no lielākajiem pienesumiem ir iespēja, līdzdarbojoties dažādu nozaru pārstāvjiem, sasniegt vienotu mērķi – kūdras lauku ilgtspējīgu apsaimniekošanu!