LIFE REstore izmēģinājumu teritorijās ierīkoti ogulāju stādījumi - krūmmellenes un lielogu dzērvenes - lai pārbaudītu šos degradētu kūdrāju rekultivācijas veidus.Viens no kūdras ieguves ietekmētu teritoriju rekultivācijas veidiem ir ogulāju (augsto krūmmelleņu Vaccinium corymbosum un lielogu dzērveņu Vaccinium macrocarpon) audzēšana. Lai praksē pārliecinātos par šī rekultivācijas veida piemērotību un izmantošanas iespējām Latvijā, LIFE REstore projektā tika izmēģināta abu minēto kultūru audzēšana.

Darba mērķis bija praktiski izmēģināt krūmmelleņu un lielogu dzērveņu stādījumu ierīkošanu kūdras ieguves ietekmētās teritorijās, kā arī analizēt šī rekultivācijas veida priekšrocības un trūkumus. Ogulāju stādījumu ierīkošanai projektā tika veikti sagatavošanās darbi, iegādāts un iestādīts stādmateriāls. Krūmmelleņu stādījumi ierīkoti 4,2 ha lielā platībā Kaigu purvā, bet lielogu dzērvenes Kaudzīšu purvā 3,4 ha platībā. LIFE REstore projekta laikā un pēc projekta ierīkotos stādījumus turpina kopt un uzturēt zemes īpašnieki. Papildus šī rekultivācijas veida izmēģināšanai projektā īstenoti arī citi mērķi: noteikts siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms no hidromorfām organiskām augsnēm ar dažādiem veģetācijas tipiem un atšķirīgu mitruma režīmu, kā arī novērtēti dažādā veidā rekultivētu kūdras ieguves ietekmētu teritoriju sniegtie ekosistēmu pakalpojumi.

Augsto krūmmelleņu Vaccinium corymbosum (146. attēls) un lielogu dzērveņu Vaccinium macrocarpon (146. attēls) audzēšana ir viens no perspektīvajiem kūdras ieguves ietekmētu teritoriju rekultivācijas veidiem. No Latvijā izmantojamiem rekultivācijas veidiem tas ir finansiāli visienesīgākais.

Krūmmellenes un lielogu dzērvenes labi aug kūdrā, kur ir piemēroti mitruma, vides skābuma un citi apstākļi. Šo ogu audzēšana ir ekonomiski pamatota, jo Latvijas klimatiskie apstākļi ir piemēroti (Apše, Kārkliņš 2013). Eiropā šo ogu audzēšanas apjomi ir mazi lielākoties nepiemērotu klimatisko apstākļu dēļ, bet tirgus un pieprasījums ir liels.

Lai praktiski pārliecinātos par krūmmelleņu un lielogu dzērveņu audzēšanas kā rekultivācijas veida piemērotību un izmantošanas iespējām Latvijā kūdras ieguves ietekmētās teritorijās, LIFE REstore projektā tika izmēģināta abu minēto kultūru audzēšana. Darba mērķis bija praktiski izmēģināt krūmmelleņu un lielogu dzērveņu stādījumu ierīkošanu kūdras ieguves ietekmētās teritorijās, kā arī analizēt šī rekultivācijas veida priekšrocības un trūkumus. Izvēlētas divas kūdras ieguves ietekmētas teritorijas, kur ierīkoti ogulāju stādījumi.

Krūmmelleņu stādījumi tika ierīkoti Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, Kaigu purva austrumumalā SIA “Arosa-R” piederošajā nekustamajā īpašumā “Melnā oga” (148. attēls). Uzņēmums kopā apsaimnieko 117 ha lielu bijušo kūdras ieguves teritoriju, bet LIFE REstore projekta laikā krūmmellenes iestādītas 4,2 ha lielā platībā.

Lielogu dzērveņu stādījumi ierīkoti Gulbenes novada Rankas pagastā Kaudzīšu purvā (148. attēls), kur kūdras ieguve ir nesen pabeigta, lai gan blakus šī paša īpašuma robežās kūdras ieguve joprojām turpinās. Stādījumi ierīkoti 3,4 ha lielā platībā.

Ja krūmmelleņu un lielogu dzērveņu audzēšana pasaulē ir labi zināma un tiek praktizēta, tad Latvijā šim saimnieciskās darbības veidam nav senu tradīciju. Lielogu dzērveņu audzēšana atsevišķās vietās eksperimentu veidā sākta pirms 1990. gada, bet krūmmelleņu stādījumu ierīkošana bijušajās kūdras ieguves teritorijās ir uzsākta 2003. gadā. Kopš 1995. gada lielogu dzērveņu audzēšana Latvijā kļuvusi par pastāvīgu saimnieciskās darbības nozari, un katru gadu pieaug ar lielogu dzērvenēm apstādīto lauku platības (Maltenieks 2008).

Materiāls un metodes

Rekultivācijas metu sagatavošana un saskaņošana

Pirms stādījumu vietu ierīkošanas un zemes darbu veikšanas tika sagatavoti abu bijušo kūdras ieguves vietu rekultivācijas meti saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 21. augusta noteikumu Nr. 570 “Derīgo izrakteņu ieguves kārtība” prasībām. Sagatavotie rekultivācijas meti tika saskaņoti Jelgavas novada un Gulbenes novada būvvaldēs.

Krūmmelleņu stādījumu ierīkošana

Krūmmelleņu stādījumi ierīkoti Kaigu purvā bijušajā kūdras ieguves teritorijā. Tur palikušās kūdras biezums variēja no 0,7 līdz 1,0 metram. Kūdras iegulas augšējo slāni veidoja maz sadalījusies līdz vidēji sadalījusies augstā purva tipa spilvju-sfagnu un priežu-spilvju kūdra. Kūdras sadalīšanās pakāpe bija robežās no 14% līdz 25% (vidēji 20%), bet pH vērtība bija no 4,5 līdz 5,0 (vidēji 4,7).

Ar krūmmelleņu ogulāju stādiem tika apstādītas vairākas malējās kartas, kuras sākotnēji zemes īpašnieks neuzskatīja par piemērotām ogulāju audzēšanai. Kūdras ieguves laikā šīs malas tika izmantotas gatavās produkcijas (kūdras) novietošanai un no kūdras izrakto koku palieku novietošanai. Līdz ar ogulāju stādījumu ierīkošanu šīs malas tika izmantotas lauku līdzināšanas laikā novāktā liekā materiāla novietošanai. Daudzu gadu laikā šīs kartas vizuāli ļoti atšķīrās no pārējiem laukiem, bet kūdras īpašības atbilda ogulāju stādīšanai – augstā purva tipa kūdra, kuras slāņa biezums pārsniedza 0,5 m, pH vērtība bija 2,7–5,0 robežās, vidējais gruntsūdens līmenis – 0,35–0,55 metri. Gruntsūdens līmenis krūmmelleņu stādījumu ierīkošanai bija atbilstošs, jo laukā esošās meliorācijas sistēmas darbojās un tās tika regulāri uzturēta.

Lai nodrošinātu krūmmelleņu stādu augšanu kūdras ieguves lauku malās, tika veikti plaši zemes sagatavošanas darbi – virsmas līdzināšana un iekļaušana kopējā lauku struktūrā, sasniedzot vienādu līmeni ar blakus esošajiem laukiem. Liekais noņemtais materiāls tika izvests, izveidojot gludu, vienmērīgu platību. Pēc teritorijas virsmas planēšanas tika veikta lauku frēzēšana, nodrošinot izvēlēto teritoriju atbilstību krūmmelleņu stādījumu ierīkošanai.

Pēc zemes sagatavošanas darbu veikšanas augsne tika mēslota ar minerālmēsliem. Mēslošanai tika izmantots superfosfāts un kālija magnēzijs (apmēram 160 kg/ha superfosfāta un 160 kg/ha kālija magnēzija). Mēslojuma devas tika noteiktas, ņemot vērā zemes īpašnieces M. Rudzātes pieredzi krūmmelleņu audzēšanā.

Kad lauks bija sagatavots, tika izveidotas vagas krūmmelleņu stādīšanai. Vagas bija taisnas un paralēlas. Lai izveidotu šādas vagas, lauka galos un pa vidu tika noliktas atzīmes vagu veidošanai. Vagas tika veidotas ar speciālu vagu veidotāju ar 0,5 m pacēlumu un 0,7 m platumā. Atstatums starp vagām bija trīs metri.

Pēc vagu izveidošanas pacēlumos ar rokām stādīti ogu krūmi. Lai iestādītu vienu krūmu, tika izveidota iedobe, kurā iestādīts stāds un iedobe aizbērta. Atstatums starp ogu krūmiem bija 1–1,2 metri. Uzreiz pēc stādīšanas jaunie krūmi tika laistīti. Laistīšanai izmantots ūdens, kas tika uzkrāts tilpnēs (bedrēs) lauku malās, kur tiek novadīti nokrišņu ūdeņi.

Ogu krūmus stādīja trīs dažādos laukos (149. attēls). Pirmā lauka garums bija 170 m, bet platums – 70 metri. Kopējā lauka platība bija 1,2 hektāri. Laukā tika stādīti viengadīgi krūmmelleņu Vaccinium corymbosum ‘Nord Blue’ stādi. Kopējais stādu skaits bija 3275. Otrā lauka garums bija 200 m, bet platums – 108 m, ieskaitot 24 m platu ceļu. Kopējā lauka platība (bez ceļa) bija 1,8 hektāri. Laukā tika stādīti divgadīgi krūmmelleņu Vaccinium corymbosum ‘Reka’ stādi. Kopējais stādu skaits bija 4002. Trešā lauka garums bija 263 m, bet platums – 44 metri. Kopējā lauka platība bija 1,2 hektāri. Laukā tika stādīti divgadīgi krūmmelleņu Vaccinium corymbosum ‘Reka’ stādi. Kopējais stādu skaits bija 2500. Krūmmellenes tika stādītas no 2017. gada 12. līdz 16. jūnijam. Melleņu stādi nepieciešamajā daudzumā tika iegādāti Polijas stādaudzētavās.

d

d

d

d

d

Lielogu dzērveņu stādījumu ierīkošana

Lielogu dzērveņu audzēšanas izmēģinājuma teritorijā Kaudzīšu purvā (150. attēls) kūdras biezums variēja no 0,1 līdz 0,5 metriem. Atbilstoši Kaudzīšu purva kūdras ieguves lauku 2015. gada izpētes rezultātiem (Anon. 2015) visu kūdras iegulas augšējo slāni veidoja vidējas un augstas sadalīšanās pakāpes augstā purva tipa spilvju-sfagnu, bet griezuma apakšējo daļu – priežu-spilvju kūdra. Kūdras sadalīšanās pakāpe bija robežās no 22% līdz 46% (vidēji 30%), kas ir vidēji sadalījusies kūdra, bet pH – no 2,7 līdz 3,3 (vidēji 2,9). Aptuveni piecus gadus pēc kūdras ieguves teritorija netika izmantota. Tā sāka aizaugt ar kokiem (pārsvarā ar bērziem) un krūmiem, kas iesējās no blakus esošā meža. Kūdras atradnei blakus esošajā teritorijā bija ierīkoti četri ugunsdzēsības baseini. Baseinos uzkrātais ūdens tika izmantots lielogu dzērveņu laistīšanai. Kopējā lielogu dzērveņu audzēšanas izmēģinājuma teritorijas platība bija 3,4 hektāri.

Lai nodrošinātu lielogu dzērveņu stādījumu ierīkošanu, vispirms tika sagatavota platība. Kūdras ieguves ietekmētajā teritorijā tika noņemts apaugums, teritorija atbrīvota no celmu un sakņu paliekām. Tika veikta virsmas nolīdzināšana un iztīrīti kūdras ieguves laikā izmantotie kartu grāvji. Lauka drenāžas sistēma tika pārbaudīta un bija darba kārtībā. Vidējais gruntsūdens līmenis bija 0,35–0,5 metri.

Pēc teritorijas sagatavošanas tika veikta kūdras frēzēšana līdz 0,4 m dziļumam, ar frēzi vienmērīgi apstrādājot visu lauku. Pēc tam veikta lauka mēslošana. Mēslošanai izmantots superfosfāts un kālija magnēzijs (apmēram 100 kg/ha superfosfāta un 100 kg/ha kālija magnēzija). Līdzīgi kā krūmmellenēm, mēslojuma devas tika izvēlētas atbilstoši zemes īpašnieka J. Dūtes ieteikumiem pēc pieredzējušu ogulāju audzētāju rekomendācijām.

Dzērveņu stīgas tika iegūtas no blakus esošiem lielogu dzērveņu audzēšanas laukiem un iegādājoties no citiem dzērveņu audzētājiem. Kaudzīšu purva izmēģinājuma teritorijā tika iestādītas divu šķirņu lielogu dzērvenes: Vaccinium macrocarpon ‘Steevens’ un ‘Bergman’. Kopējais stādmateriālu daudzums bija 2 t/ha.

Sagatavotās lielogu dzērveņu stīgas, aptuveni 10 cm garas, tika vienmērīgi izkaisītas pa visu lauku. ‘Steevens’ šķirnes lielogu dzērvenes tika stādītas četrās kartās, bet ‘Bergman’ šķirne – trīs kartās. Pēc tam viss lauks tika apstrādāts ar frēzi aptuveni 3 cm dziļumā. Pēc stādīšanas veikta lauku pirmreizējā laistīšana. Lielogu dzērvenes tika stādītas 2018. gada pavasarī.

d

d

Rezultāti un diskusija

Krūmmellenes stādīja 2017. gadā jūnija vidū. Vasaras sākums nav piemērotākais laiks jaunu ogulāju stādu stādīšanai, jo var iestāties ilgstošs sausums, saule atrodas savā augstākajā punktā un pastāv risks, ka kūdra var pārāk uzkarst, kā rezultātā jaunie stādi neieaugas. Stādiem pirmās nedēļas pēc iestādīšanas labāk ir atrasties pārmitros apstākļos, lai sakņu sistēma izdzen pirmās baltās saknītes un nostiprinās vielu apmaiņa starp stādu un augsni (ZM 2011). Izmēģinājumu teritoriju vietu izvēle un rekultivācijas meta izstrāde kavējās, kā rezultātā tika nokavēts krūmmelleņu stādīšanai piemērotākais laiks. Krūmmellenes ir ieteicams stādīt vēlu rudenī. Bet, tā kā 2017. gada vasara bija viena no lietainākajām vasarām pēdējo gadu laikā, stādi sekmīgi ieaugās. Projekta noslēguma posmā secināms, ka krūmmelleņu stādījumi attīstās labi.

Lielogu dzērveņu stādījumus Kaudzīšu purvā ierīkoja 2018. gada pavasarī. 2018. gada sākumāteritorija bija pilnībā sagatavota un tika gaidīti atbilstoši laika apstākļi lielogu dzērveņu stīgu iestrādei zemē. Ņemot vērā laika apstākļu maiņu, lielogu dzērveņu stādīšana veikta no 2018. gada 18. līdz 25. maijam.

Lai nodrošinātu ogulāju augšanai piemērotus apstākļus, zemes īpašnieks lielogu dzērveņu audzēšanas teritorijā ierīkoja laistīšanas sistēmu. Ūdens augu laistīšanai tika uzkrāts blakus esošajos iepriekš kūdras ieguves vajadzībām izveidotajos ugunsdzēsības baseinos.

Krūmmellenes pirmo ražu sāk dot trešajā vai ceturtajā gadā pēc stādīšanas, tāpēc šobrīd izdarīt pilnvērtīgus secinājumus par rekultivācijas veida izdošanos vēl nav iespējams. Tomēr neviens no iestādītajiem stādiem nav nokaltis, stādi aug lielāki un katru gadu dzen jaunas lapas. Līdz ar šo var secināt, ka krūmmelleņu stādīšana kā kūdras ieguves vietu rekultivācijas veids, ir izdevies. Pirmajā gadā pēc iestādīšanas jaunās lielogu dzērveņu atvases lielā mērā klāja kūdras virskārtu.

Lielogu dzērvenes pirmo pilnvērtīgo ražu sāk dot ceturtajā gadā pēc iestādīšanas, tāpēc uzreiz pēc stādīšanas ir grūti novērtēt veikto rekultivācijas darbu kvalitāti. Tomēr jau trīs mēnešus pēc stādījumu ierīkošanas jaunie lielogu dzērveņu dzinumi dzina pirmās lapiņas. Tas norādīja uz to, ka laukā iestrādātās lielogu dzērveņu stīgas bija apsakņojušās un sāka ieaugt. Līdzīgi kā krūmmellenēm, arī lielogu dzērvenēm pirmajā augšanas sezonā ir svarīgi nodrošināt pietiekamu mitrumu, lai izveidotos un attīstītos jaunās saknītes. Lai gan 2018. gada vasara bija ļoti sausa, ierīkotā laistīšanas sistēma ļāva nodrošināt atbilstošus mitruma apstākļus lielogu dzērveņu stādu ieaudzēšanai.

Ogulāju audzēšana (151., 152. attēls) ir finansiāli ienesīgākais bijušo kūdras ieguves vietu rekultivācijas veids, kas ir noskaidrots LIFE REstore projektā, sagatavojot kūdrāju rekultivācijas optimizācijas modeli (skat. 6.4. nodaļu). Pienācīgi saimniekojot, rūpējoties par ogulāju stādiem un novācot ražu, veiktie ieguldījumi atmaksājas 8–13 gadu laikā. No kopumā astoņiem projektā detalizētāk apskatītajiem degradētu kūdrāju rekultivācijas veidiem (skat. 6.2. nodaļu) bez ogulāju audzēšanas finansiāli ienesīga ir tikai apmežošana, bet ieguldījumu atmaksāšanās periods ir garāks.

Pirmā gada siltumnīcefekta (turpmāk – SEG) gāzu mērījumi norāda uz to, ka sākotnēji ogu stādījumu ierīkošana samazina SEG gāzu emisijas, salīdzinot ar nerekultivētiem kūdras laukiem. Tomēr ilgtermiņā (25 līdz 100 gadu periodā) SEG emisijas apjoms būtu lielāks nekā no pamestām, nerekultivētām kūdras ieguves ietekmētām teritorijām. Lielas SEG emisijas ietekmē arī tas, ka lauki pirms ogulāju iestādīšanas, kā arī vēlāk, lai nodrošinātu lielākas ražas, tiek papildus mēsloti ar minerālmēsliem, tomēr SEG gāzu emisijas apjoms ir piecas reizes mazāks, nekā audzējot ogulājus uz minerālgruntīm (Silava 2016).

Ogulāju audzēšanas teritoriju ekosistēmu pakalpojumu vērtības ir dažādas. Apgādes pakalpojumu ziņā ekosistēmu pakalpojumu vērtībā tiek novērtēta kā vidēja (vērtējums indikatoru skalā – 3). Citus iespējamos apgādes pakalpojumu šajā gadījumā teritorija nespēj sniegt. No regulācijas un uzturēšanas pakalpojumiem lielākais ieguldījums tiek sniegts erozijas mazināšanā un ūdens aprites cikla uzturēšanā, sasniedzot samērā augstu vērtību (vērtējums indikatoru skalā – 4). Tomēr citus regulācijas un uzturēšanas pakalpojumus šādas teritorijas nespēj sniegt. Rekreācijas pakalpojumu ziņā ogulāju audzēšanas teritorijas mazā apjomā (vērtējums indikatoru skalā – 1) nodrošina izpētes un izglītojošās funkcijas (LIFE Restore 2017).

Literatūra

Anon. 2015. Gaujaslīču (Kaudzīšu) purva kūdras ieguves lauku papildizpēte (2015. g.). Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra arhīvs.

Apše J., Kārkliņš A. 2013. Krūmmelleņu audzēšanas ekonomiskie aspekti. Zinātniski praktiskā konference “Lauksaimniecības zinātne veiksmīgai saimniekošanai”. LLU, Jelgava.

Maltenieks M. 2008. 400 augļi un ogas Latvijā. Lauku Avīze. LIFE REstore 2017. Projekta LIFE REstore izmēģinājuma teritoriju raksturojošie procesi un ekosistēmu pakalpojumu novērtējums. https://restore.daba.gov.lv/public/lat/aktivitates_un_rezultati/purvu_ilgtspejigas_izmantosanas_ optimizacijas_modela_izstrade_i_karta_procesu_novertejums_izmeginajumu_teritorijas/.

Silava 2016. Atskaite Par paveikto zinātniskās priekšizpētes pētījumā “Izstrādāto kūdras lauku izmantošana zemkopībai”. Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”, līguma Nr. 5-5.5_002h_101_16_67, www.silava.lv/userfiles/file/ Projektu%20parskati/2016_Lazdina_LVM_kudra.pdf.

ZM 2011. Stratēģija ilgtspējīgām augļu un dārzeņu ražotāju organizāciju darbības programmām Latvijā 2011–2015 (2011). Apstiprināta ZM vadības apspriedē Nr. 75 – 334 – VAP. LR Zemkopības Ministrija, Rīga.

Informāciju sagatavoja:Juris Pētersons, Andis Lazdiņš, Aija Peršēvica, Aldis Kasakovskis, Biedrība "Baltijas krasti", LIFE REstore partneris