Ar ekosistēmu pakalpojumiem saprot visus labumus, ko cilvēce gūst no ekosistēmām.Izmantojotekosistēmupakalpojumu pieeju, iespējams uzskatāmi atspoguļot ekosistēmas sniegtos labumus un vienlaikus modelēt teritorijas attīstības scenārijus, salīdzinot gan potenciālos ieguvumus, gan sagaidāmos riskus, un pieņemt pamatotus lēmumus.
d
No vienas puses, dabiski purvi spēj nodrošināt bioloģisko daudzveidību un regulēt klimatu, ūdens un vielu apriti dabā. No otras puses, purvos uzkrājusies kūdra ir nozīmīgs resurss, kas var tikt izmantots gan enerģētikā, gan lauksaimniecībā, gan siltumizolācijas materiālu ražošanai un citiem mērķiem. Veicot ekosistēmu pakalpojumu izvērtējumu, var gūt pilnīgāku priekšstatu par visu veidu labumiem, ko sniedz ekosistēma, tos salīdzināt un pieņemt ilgtspējīgus lēmumus par turpmāko teritorijas izmantošanu un apsaimniekošanu.
d
LIFE REstore projektā veikts ekosistēmu pakalpojumu novērtējums piecās projekta izmēģinājuma teritorijās. Ekosistēmu pakalpojumi novērtēti četriem kūdras ieguves vietu rekultivācijas veidiem (koku stādījumi (apmežošana);krūmmelleņu un lielogu dzērveņu stādījumi; renaturalizācija, stādot sfagnus), kā arī degradēta augstā purva hidroloģiskā režīma atjaunošana. Šie rekultivācijas un purva ekosistēmas atjaunošanas veidi izmēģināti LIFE REstoreprojekta teritorijās. Izvērtēti šo teritoriju sniegtie ekosistēmu pakalpojumi pirms rekultivācijas un purva ekosistēmas atjaunošanas. Vērtējumā izmantota B. Burkharda un līdzautoru izstrādātā vērtēšanas matrica.
d
Balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, secināts, ka dabiskas teritorijas spēj nodrošināt ievērojami augstākus regulācijas pakalpojumus nekā kūdras ieguves ietekmētās teritorijas. Salīdzinot LIFE REstore projektā rekultivēto teritoriju attīstību nākotnē no ekosistēmu pakalpojuma viedokļa, secināts, ka gan piecu, gan 25 gadu perspektīvā vērtīgākā ir koku stādījumu izmēģinājuma teritorija, jo tā spēj vienlaikus nodrošināt gan augstus regulācijas pakalpojumus, gan, salīdzinot ar pārējām izmēģinājumu teritorijām, nodrošināt augstus apgādes pakalpojumus.
dd
Ievads
d
Jēdziens “ekosistēmu pakalpojumi” lielākoties tiek skaidrots kā labumi, ko cilvēks gūst no ekosistēmām (Millenium Ecosystem Assessment 2005). Attīstot šo definīciju plašāk, var secināt, kacilvēce un tās labklājība ir atkarīga no efektīvi funkcionējošām ekosistēmām un to sniegtajiem pakalpojumiem. Pēdējā desmitgadē ekosistēmu pakalpojumu jēdziens ir paplašināts, ar to saprototekosistēmu struktūru un funkciju ieguldījumus cilvēku labklājībā, kas veidojas kombinācijā ar cilvēku darbības ieguldījumu ekosistēmā (Burkhard et al. 2012a).
d
Dabas un to resursu pilnīgāka izpratne no cilvēku kā labuma guvēju perspektīvas ir svarīga, laiefektīvāk aizsargātu ekosistēmas un to sniegtos pakalpojumus (Brauman et al. 2007). Ekosistēmu pakalpojumu pieeja ir viena no iespējām, kas ļauj uzskatāmi atspoguļot cilvēku labklājības un ekosistēmu ciešo saikni (Fisher et al. 2009).
d
Ekosistēmu pakalpojumu novērtējumam ir stratēģiski nozīmīga loma reģionālā mērogā, ko atspoguļo Eiropas Savienības Bioloģiskās daudzveidības stratēģija laika posmam līdz 2020. gadam.Viens no minētās stratēģijas uzdevumiem ir līdz 2014. gadam kartēt un novērtēt ekosistēmu un topakalpojumu stāvokli, bet līdz 2020. gadam novērtēt ekosistēmu pakalpojumu ekonomisko vērtību(European Commission 2011).
d
Kūdrāju ekosistēmu svarīgākās funkcijas, skatot tās kontekstā ar sniegtajiem ekosistēmu pakalpojumiem, ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, klimata regulācija, ūdens attīrīšana uncilvēces harmoniska attīstība, piemēram, nodrošinot rekreācijas un dabas izziņas iespējas (Bonn et al.2008; Kimmel, Mander 2010). Cilvēku darbības rezultātā būtiski pārveidotām ekosistēmām ir samazinātas iespējas sniegt ekosistēmu pakalpojumus (Burkhard et al. 2009). Balstoties uz ekosistēmu pakalpojumu novērtējumu, iespējams uzskatāmi salīdzināt gan kūdras ieguves rezultātā gūtos labumus, gan arī potenciālos ieguvumus no rekultivācijas un purva ekosistēmas atjaunošanu.
d
Ekosistēmu pakalpojumu novērtējums jau šobrīd daudzās valstīs tiek izmantots kā viens no rīkiemilgtspējīgas teritorijas attīstības plānošanā (piemēram, Apvienotajā Karalistē (Albon et al. 2011), Somijā(Jäppinen, Heliölä 2015), Ķīnā (Standford University, Natural Capital Project) u. c.), kas ļauj izvērtēt ganieguvumus, gan pieņemto lēmumu radītos potenciālos riskus.
d
LIFE REstore ekosistēmu pakalpojuma novērtējuma mērķis bija analizēt rekultivācijas veidus un augstā purva ekosistēmas atjaunošanu, kas īstenoti projekta izmēģinājuma teritorijās, un to spēju nodrošināt ekosistēmu pakalpojumus, izvērtējot teritoriju attīstības scenārijus piecu, 25 un 50 gadu laikā.
d
d
d
Ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanas metodika
d
Atbilstoši starptautiskajai ekosistēmu pakalpojumu klasifikācijai (Common InternationalClassification of Ecosystem Services) ekosistēmu pakalpojumi tiek iedalīti trīs kategorijās:
  • nodrošinājuma jeb apgādes pakalpojumi – materiāli un resursi (gan pārtikas patēriņam,gan arī enerģētikas vajadzībām), ko cilvēki gūst no ekosistēmām;
  • regulējošie pakalpojumi – pakalpojumi, ko sniedz ekosistēmas caur to regulējošajām funkcijām, ietekmējot cilvēku veselību, drošību vai komfortu (gaisa un augsnes kvalitātesregulācija, plūdu un slimību ierosinātāju ierobežošana u. c.);
  • kultūras pakalpojumi – ekosistēmu sniegtie nemateriālie labumi, kas ietekmē cilvēku psiholoģisko un mentālo stāvokli (aktīvā vai pasīvā atpūta, vides izglītība u. t. t.) (CICES 2018).
d
Ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanu apgrūtina tēmas sarežģītība un nepieciešamība pēc universālas un viegli pielietojamas metodes (Crossman et al. 2013).
d
Latvijā ekosistēmu pakalpojumu novērtēšana ir relatīvi jauna pieeja. Tā ir izmantota vairākos projektos, piemēram, “Ekosistēmu un to sniegto pakalpojumu novērtējuma pieejas pielietojums dabas daudzveidības aizsardzībā un pārvaldībā” (LIFE13 ENV/LV/000839, LIFE Ekosistēmu pakalpojumi) (Dabas aizsardzības pārvalde, 2014–2020), „Integrēta plānošanas pieeja zālāju dzīvotspējai” (ENV/LT/000189LIFE, LIFE Viva Grass) (Baltijas Vides Forums, 2014–2018), projektā “Mežsaimniecības ietekme uz mežaun saistīto ekosistēmu pakalpojumiem” (Latvijas valsts mežzinātnes institūts “Silava”, 2016–2020;Lībiete 2016) un citos, izmantojot vienu un to pašu pieeju ekosistēmu pakalpojumu kartēšanas un novērtēšanas procesā – vācu zinātnieka B. Burkharda un līdzautoru izstrādāto ekosistēmu pakalpojumu vērtēšanas matricu (Burkhard et al. 2009, 2012a, 2012b, 2014). Minētā pieeja shematiski attēlota1. attēlā.
d
1. attēls. Ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanas matricas shematisks attēlojums. Attēlu sagatavojusi biedrība “Baltijas Vides Forums”, izmantojot Jacobs et al. (2015) materiālus. Saīsinājumi attēlā: ZS – zemes segums, EP – ekosistēmu pakalpojumi.

Izmantojot vienotu pieeju ekosistēmu pakalpojumu novērtējumā, var salīdzināt datus un veidotkopīgu redzējumu un analīzi par Latvijā raksturīgajiem ekosistēmu pakalpojumiem. Arī LIFE REstore projektā ekosistēmu pakalpojumu novērtējumā izmantota B. Burkharda un līdzautoru izstrādātā ekosistēmu pakalpojumu vērtēšanas matrica, kas paredz analizēt noteikta zemes seguma sniegtos ekosistēmu pakalpojumus telpiskā veidā (Burkhard et al. 2009).d

Zemes segums lielā mērā nosaka ekosistēmas funkcijas un to sniegtos pakalpojumus. Piemēram,lauksaimniecības zemes viena no galvenajām funkcijām ir nodrošināt apgādes pakalpojumus ar iespējami augstāku vērtību.

LIFE REstore projektā ekosistēmu pakalpojuma novērtēšanu ietvēra tālāk uzskaitītās darbības.
  • Noteikti zemes seguma veidi un to platība LIFE REstore projekta izmēģinājumu teritorijās.
  • Noteikti ekosistēmu pakalpojumi un tos raksturojošie indikatori izmēģinājumu teritorijās, kas apkopoti 21. tabulā. Ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanai ir būtiski atlasīt un izstrādāt piemērotus indikatorus, kuriem jābūt (a) ticamiem un jāspēj atspoguļot sarežģītas sakarības,(b) izmērāmiem un caurskatāmiem un (c) konkrētajam mērķim (šajā gadījumā – kūdrāju ekosistēmu pakalpojumu vērtēšanai) atbilstošiem (Feld et al. 2009). LIFE REstore projektā izmantotie indikatori izvēlēti, balstoties uz literatūras analīzi (tostarp balstoties uz kopējo starptautisko ekosistēmu pakalpojumu klasifikācijas sistēmu), kā arī uz ekspertu pieredzi un vērtējumu par to, ar kādiem parametriem eksperts varētu izmērīt konkrēto kūdrāju ekosistēmu pakalpojumu.
  • Veikta ekosistēmu pakalpojumu raksturojošo indikatoru vērtēšana, ko nodrošināja eksperti ar padziļinātām zināšanām un pieredzi šādās jomās: purvi un mitrāji, meža un saldūdens biotopi,zīdītāji un bezmugurkaulnieki, ģeoloģija, hidroloģija un ornitoloģija. Eksperti, veicot ekosistēmu pakalpojumu indikatoru izvērtēšanu, veidoja detalizētu aprakstu par konkrēto indikatoru,pamatdatiem un pieņēmumiem, kas izmantoti, lai noteiktu, pēc kādām pazīmēm iespējams izmērīt konkrētā indikatora vērtību.
  • Lai eksperti sniegtu iespējami salīdzināmus datus par dažādiem ekosistēmu pakalpojumiem,tika izmantota indikatoru lapa (1. pielikums), kas izstrādāta LIFE projektā “Ekosistēmu pakalpojumi”. Minētajā lapā atspoguļota pamatinformācija par datiem un pieņēmumiem, uz kuriem eksperti balstās, kā arī sniegta ekosistēmu pakalpojumu indikatoru skala un definēts,pēc kādiem parametriem noteikt, vai ekosistēmu pakalpojuma vērtība ir zema vai augsta.
  • Balstoties uz izstrādāto indikatora novērtējuma lapu, eksperts veica katra zemes seguma veida ekosistēmas pakalpojuma novērtējumu skalā no nulles līdz pieci (0 – ekosistēmu pakalpojums netiek nodrošināts; 5 – ļoti augsts ekosistēmu pakalpojuma novērtējums).
  • Ekspertu vērtējums balstīts uz viņu zināšanām, literatūru, pieredzi, teritoriju apsekojumiem,intervijām, novērojumiem, mērījumiem un cita veida pētniecības metodēm.
  • Veicot novērtējumu kultūras pakalpojumiem un apputeksnēšanas un sēklu izkliedēšanas novērtējumu, tika izmantotas projekta LIFE Ekosistēmu pakalpojumi izstrādātās indikatoru lapas, kas tika pielāgotas LIFE REstore projekta izmēģinājumu teritoriju novērtēšanai.
  • Aizpildīta ekosistēmu pakalpojumu novērtējuma matrica par katru rekultivācijas veidu, kasīstenots projekta LIFE REstore projekta ietvaros. Matrica aplūkojama - ŠEIT.
Ekosistēmu pakalpojumu novērtējums veikts piecām LIFE REstore projekta izmēģinājumu teritorijām.Četrās izmēģinājuma teritorijās projekta laikā veikta kūdras ieguves ietekmētu, degradētu teritorijurekultivācija, ļaujot izvērtēt katra rekultivācijas veida ieguvumus no ekosistēmu pakalpojumu viedokļa.Kūdras ieguves ietekmētā teritorijā Ķemeru tīrelī uzsākta renaturalizācija, stādot sfagnus un citus augstāpurva augus. Savukārt kūdras ieguves ietekmētā teritorijā Kaigu purva daļā iestādīti koki (platība apmežota), bet citā Kaigu purva daļā stādītas krūmmellenes. Kaudzīšu purvā stādītas lielogu dzērvenes. Dabas liegumā “Laugaspurvs” LIFE REstore projekta ietvaros veikta purva hidroloģiskā režīma atjaunošana, uz grāvjiem uzbūvējot noturīgus kūdras aizsprostus. Katra no minētajām LIFE REstore projekta izmēģinājumu teritorijām ir atšķirīga no citām, tomēr nevienā no tām pēc kūdras ieguves nebija veikta rekultivācija, izņemot Ķemeru tīreļa bijušo kūdras ieguves vietu, kur renaturalizācija konkrētajā kūdras lauka daļā nebija sekmīga.
D
LIFE REstore projekta ietvaros dabas liegumam “Laugas purvs” ekosistēmu pakalpojumu faktiskās vērtības novērtētas konkrētā laika periodā (viena gada griezumā). Sākotnēji ekosistēmu pakalpojumunovērtējums veikts Laugas purvam, jo šajā teritorijā ir ievērojami vairāk zemes seguma veidu nekā pārējās LIFE REstore izmēģinājumu teritorijās. Arī indikatoru izstrādi eksperti veica, vērtējot Laugas purva teritoriju. Pārējo LIFE REstore izmēģinājuma teritoriju novērtējumu eksperti veica, balstoties uz šajā purvā izstrādātajiem indikatoriem un izstrādāto ekosistēmu pakalpojumu kvalitātes klasifikācijas skalu.
D
Katrai LIFE REstore projekta izmēģinājuma teritorijai veikts gan esošās situācijas ekosistēmu pakalpojumu novērtējums (kas šajā rakstā atspoguļo situāciju pirms rekultivācijas aktivitāšu īstenošanas),gan ekosistēmu pakalpojumu novērtējums piecu, 25 un 50 gadu periodiem, paredzot, ka:
  • dabas liegumā “Laugas purvs” 50 gadu laikā uzlabosies augstā purva ekosistēmas stāvoklis un atjaunosies tās dabiskās funkcijas;
  • Ķemeru tīreļa kūdras laukā 50 gadu laikā izveidosies purvam raksturīgā veģetācija un pamazām sāks atjaunoties purva dabiskās funkcijas;
  • Kaigu purva apmežotajā teritorijā pēc 50 gadiem būs izveidojies mežs, tomēr ātraudzīgās papeles, kuras teritorijā stādītas enerģētikas vajadzībām, 25. gadā varētu tikt nozāģētas;
  • Kaigu purva krūmmelleņu audzēšanas lauks pēc 8–10 gadiem būs sasniedzis maksimālo ražību un turpinās ražot; pēc 15–20 gadiem kopš rekultivācijas scenārija īstenošanas krūmmelleņu stādījumi tiks atjaunoti un 25. gadā teritorija melleņu audzēšanas lauks sasniegs maksimāloražību;
  • Kaudzīšu purva lielogu dzērveņu audzēšanas lauks, sākot ar 6. gadu pēc iestādīšanas sniegs regulāru dzērveņu ražu; pieņemts, ka dzērveņu lauks sniegs regulāru ražu visus 50 gadus.

D

Esošās situācijas ekosistēmu pakalpojumu novērtējums atspoguļo teritorijas stāvokli, ja tā netiktu rekultivēta. Attīstības scenāriju izvērtējums dažādos laika termiņos ļauj gūt ieskatu par katra rekultivācijas veida priekšrocības no ekosistēmu pakalpojumu perspektīvas. Piemēram, ogulāju stādījumos raža un līdz ar to gūtie labumi būs iegūstami ievērojami ātrāk nekā renaturalizētās teritorijās. Savukārt, vērtējot abasminētās teritorijas (ogulāju stādījumus un renaturalizāciju) ilgākā laikā, potenciāli iegūto labumu attiecība mainās.

Visām LIFE REstore projekta izmēģinājumu teritorijām, izņemot Laugas purvu, kā references teritorijas ir apskatītas arī blakus esošās teritorijas, tā gūstot padziļinātu priekšstatu par teritoriju ekosistēmu pakalpojumu potenciālajām vērtībām dažādu attīstības scenāriju gadījumos.Laugas purvā veikts dabas lieguma teritorijas kopējais izvērtējums, jo minētajai teritorijai ir grūti nodalīt references teritoriju, kas nebūtu pārveidota nosusinot un vienlaikus būtu salīdzināma ar izmēģinājuma teritoriju. Ķemeru tīrelī veikta renaturalizācija, stādot sfagnus un citus augstā purva augus (2. attēls),Kaigu purvā stādīti koki (3. attēls) un krūmmellenes (4. attēls), bet Kaudzīšu purvā stādītas lielogudzērvenes (5. attēls).

Lai izvērtētu projektā veiktās rekultivācijas sekmes, tika veikts ekosistēmu pakalpojumu novērtējumsarī blakus esošajām teritorijām. Ekosistēmu pakalpojuma novērtējuma kontekstā ar blakus teritorijāmtiek saprastas kūdras ieguves rezultātā ietekmētās teritorijas, kas atrodas projekta izmēģinājumuteritoriju tiešā tuvumā.

2. attēls. Renaturalizācijas teritorija Ķemeru tīrelī. Kartes autore A. Rudusāne. Ortofotokarte mērogā 1:10 000. ©Latvijas Ģeotelpislās informādcijas aģentūra, 2013.-2015. gads.

3. attēls. Apmežotā teritorija un blakus teritorijas Kaigu purvā. Kartes autore: A. Rudusāne. Ortofotokarte mērogā 1:10 000. ©Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, 2013.-2015. gads.

4. attēls. Krūmmelleņu stādījumi Kaigu purvā. Kartes autore: A. Rudusāne. Ortofotokarte mērogā 1:10 000. ©Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, 2013.-2015. gads

5. attēls. Lielogu dzērveņu stādījumi Kaudzīšu purvā. Kartes autore: A. Rudusāne. Ortofotokarte mērogā 1:10 000. © Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.

Vērtējot teritoriju sniegtos apgādes pakalpojumus pirms rekultivācijas, ir ņemti vērā faktiski gūstamie labumi. Piemēram, lai gan dabas liegumā “Laugas purvs”, purvainos mežos un vecos vai dabiskos boreālajos mežos potenciāli izmantojamā koksnes krāja ir robežās no 50–200 m3 ha-1, tomēr atbilstoši normatīvajam regulējumam dabas liegumā ir aizliegts cirst kokus galvenajā cirtē unrekonstruktīvajā cirtē, tādējādi minētā apgādes pakalpojuma izmantošana ir ierobežota. Arī derīgo izrakteņu ieguve dabas liegumā ir aizliegta, līdz ar to ekosistēmu pakalpojumu novērtējumā ir norādīts,ka minētais pakalpojums netiek sniegts.
d
d
d
Rezultāti un diskusija
d
Dabas lieguma “Laugas purvs” sniegtie ekosistēmu pakalpojumi
d
Izvērtējot dabas lieguma “Laugas purvs” sniegtos ekosistēmu pakalpojumus, secināts, ka apgādes pakalpojumi šajā teritorijā ir novērtēti viszemāk. No minētās ekosistēmu pakalpojumu grupas augstāk novērtētie ir meži, jo tie nodrošina vairākus pakalpojumus – savvaļas ogas, sēnes un ārstniecības augus,kā arī meži tiek izmantoti medībām. Augstajā purvā un degradētā augstajā purvā tādi apgādes pakalpojumi kā medījumi un ārstniecības augi ir novērtēti ļoti zemu. Zemākā apgādes pakalpojumu vērtība dabas liegumā “Laugas purvs” ir pārejas purviem un slīkšņām, kas proporcionāli aizņem nelielu daļu no teritorijas. Vienīgais apgādes pakalpojums, ko nodrošina pārejas purvi un slīkšņas, ir ārstniecības augi (ļoti zemā vērtībā).
d
Regulācijas un uzturēšanas pakalpojumi Laugas purvā ir novērtēti visaugstāk, apstiprinot jau vairākkārt pētījumos pierādīto (Folley et al. 2005), ka neskartu teritoriju lielākā vērtība ir to spēja nodrošināt dabisko ekosistēmu funkcijas. Visaugstāk novērtētā teritorija, ņemot vērā tās spēju sniegt regulācijas un uzturēšanas pakalpojumus, ir aktīvs augstais purvs, ļoti augstā vērtībā nodrošinot tādus ekosistēmu pakalpojumus kā augsnes spēju adsorbēt un uzkrāt barības elementus, atšķaidīt piesārņojumu, mazināt eroziju, piesaistīt, uzkrāt un noturēt ūdeni.
d
Kultūras pakalpojumi teritorijā ir vērtēti pēc faktiski gūtajiem labumiem. Tā kā teritorija atrodas samērā tālu no blīvi apdzīvotām vietām, tajā nav speciālas tūrisma infrastruktūras (takas, norādes,zīmes, skatu torņi, platformas) un tā nav plaši zināma tūristiem, likumsakarīgi, ka arī sniegtā pakalpojuma nozīme ir neliela.
d
Analizējot kopējo ekosistēmu pakalpojumu vērtējumu dabas liegumā “Laugas purvs”, redzams, ka visaugstākā vērtība ir regulācijas un uzturēšanas pakalpojumiem. Regulācijas un uzturēšanas pakalpojumu vērtējums, iespējams, ir tik augsts tādēļ, ka pārējie pakalpojumi teritorijās tiek izmantoti nelielā apjomā, neiejaucoties dabiskajos procesos.
d
Dabas liegumam “Laugas purvs” blakus esošo teritoriju sniegtie ekosistēmu pakalpojumi
d
Lai gūtu iespējami pilnīgāku priekšstatu par teritoriju, vērtēti arī blakus esošo teritoriju sniegtie ekosistēmu pakalpojumi. Dabas lieguma “Laugas purvs” tuvumā ir dažādas teritorijas, tomēr LIFE REstore projektā tika apskatītas tikai saimnieciskās darbības pārveidotās teritorijas. 6. attēlā parādīta dabas lieguma “Laugas purvs” teritorija un tās tiešā tuvumā esošā aktīvā kūdras ieguves vieta, lielogu dzērveņu lauks un pamestie kūdras lauki (dienvidos un dienvidaustrumos no dabas lieguma robežas).
6. attēls. Dabas liegums “Laugas purvs” un tam piegulošās teritorijas. Kartes autore: A. Priede. Ortofotokarte mērogā 1:10 000© Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, 2005.–2008. gads.
d
Vērtējot dabas lieguma “Laugas purvs” blakus esošo teritoriju sniegtos apgādes pakalpojumus,secināts, ka augsts vērtējums minēto pakalpojumu kategorijā ir augstā purva tipa kūdras ieguvei. Taču minētā teritorija faktiski nesniedz nevienu citu apgādes pakalpojumu. Rezultātā kopējā šīs teritorijas apgādes pakalpojumu vērtība saglabājas ļoti zema.
f
Lielogu dzērveņu audzēšanas lauka galvenā apgādes ekosistēmu pakalpojuma vērtība ir tā spēja nodrošināt ogu ražu. Salīdzinot kūdras ieguves vietu, lielogu dzērveņu lauku un kūdras ieguves vietu,kurā kūdras ieguve pārtraukta vai pabeigta, spēju sniegt regulācijas pakalpojumus, visaugstāko vērtējumu guva lielogu dzērveņu lauks. Tas spēj mazināt eroziju, kā arī veikt ūdens aprites cikla un ūdens plūsmas uzturēšanu.
d
Viszemāk novērtētā teritorija no regulācijas un uzturēšanas pakalpojumu viedokļa ir kūdras ieguves vieta, kurā kūdras ieguve pārtraukta vai pabeigta. Minētā teritorija ļoti zemā vērtībā spēj nodrošināt ūdens aprites cikla un ūdens plūsmas uzturēšanu un mikroklimata regulāciju. Kūdras ieguves teritorijās raksturīga virsmas erozija, un veģetācija, kas regulē un novērš erozijas ietekmi, sastopama vienīgi meliorācijas grāvjos un kūdras lauku malās, kur tā veido nesaslēgtu segumu. Citus ekosistēmu pakalpojumus minētā teritorija nespēj nodrošināt.
d
Kultūras pakalpojumus neviena no blakus izmēģinājuma teritorijām nespēj sniegt, jo kūdras ieguves vietā un lielogu dzērveņu audzēšanas laukā tiek veikta saimnieciskā darbība un nepiederošām personāmšajās teritorijās ieeja ir liegta. Turpretī kūdras ieguves vieta, kurā kūdras ieguve pārtraukta vai pabeigta,esošajos apstākļos nespēj sniegt ne rekreācijas, ne intelektuālās mijiedarbības pakalpojumus.
d
d
Dabas lieguma “Laugas purvs” ekosistēmu pakalpojumu novērtējums piecu, 25 un 50 gadu nākotnē
d
Vērtējot dabas lieguma “Laugas purvs” nākotnes attīstības scenārijus pieciem, 25 un 50 gadiem, secināms, ka ir sagaidāmas nebūtiskas sniegto ekosistēmu pakalpojumu pārmaiņas. Ievērojot to, kateritorijai ir noteikts īpaši aizsargājamas dabas teritorijas statuss, nav paredzams, ka teritorijā tiks veikta saimnieciskā darbība. Dabiskās ekosistēmas un to sniegtie pakalpojumi gruntsūdens līmeņa stabilizēšanas rezultātā varētu uzlaboties. Tomēr dabas vērtību atjaunošanās nav sagaidāma īsā laika periodā un tuvāko piecu un 25 gadu perspektīvā nav paredzamas nekādas zemes seguma veida pārmaiņas, kā arī netiek paredzētas pašreiz konstatēto ekosistēmu pakalpojumu pārmaiņas.
d
Ierīkojot aizsprostus uz grāvjiem, kas paredzēts dabas lieguma “Laugas purvs” dabas aizsardzības plānā (Freimane (red.) 2017), var prognozēt, ka 50 gadu laikā uzlabosies degradētā augstā purva stāvoklis un atjaunosies tā dabiskās purva ekosistēmas funkcijas, nodrošinot arī atbilstošus ekosistēmu pakalpojumus.
d
d
Izmēģinājumu teritoriju ekosistēmu pakalpojumu novērtējums pirms rekultivācijas
d
Izmēģinājumu teritorijas, kurās LIFE REstore projektā īstenoti tādi rekultivācijas veidi kā lielogudzērveņu (Kaudzīšu purvs), krūmmelleņu (Kaigu purvs), apmežošana (Kaigu purvs) un sfagnu stādīšana(Ķemeru tīrelis), ir kādreizējās kūdras ieguves vietas. Šajās teritorijās ir iegūts viss izstrādājamās kūdras slānis, un kūdras ieguve ir pabeigta (Kaudzīšu purvs un Kaigu purvs) vai pārtraukta un nav atjaunota (Ķemeru tīrelis). Lai gan minētās teritorijas bija dažādas (piemēram, kūdras lauku raksturojošie parametribija atšķirīgi, kūdras ieguve pabeigta vai pārtraukta dažādos laikos), vērtējot tās no ekosistēmu pakalpojumu viedokļa, tās bija ļoti līdzīgas.
D
Minētās kūdras ieguves vietas pirms rekultivācijas veikšanas gandrīz nenodrošināja nekādus apgādes pakalpojumus. Vienīgais apgādes pakalpojums, kas pieejams kūdras ieguves vietā, kurā kūdras ieguve pārtraukta vai pabeigta, ir ārstniecības augi (piemēram, sila virsis, purva vaivariņš), tomēr šī pakalpojuma vērtība ir ļoti zema, jo ārstniecības augu minētajās teritorijās ir ļoti maz.
d
Arī šo teritoriju regulācijas un uzturēšanas pakalpojumu vērtība ir ļoti zema. Visaugstāk novērtētais regulācijas un uzturēšanas pakalpojums ir ūdens akumulācijas spēja, ko eksperti ir novērtējuši kā zemu.Ļoti zema vērtība ir tādiem pakalpojumiem kā kūdras spējai adsorbēt un uzkrāt barības elementus;mazināt (šķīdināt) piesārņojumu; samazināt erozijas risku; nodrošināt apputeksnēšanu un sēklu izkliedēšanu; nodrošināt dzīvotnes sugām; ierobežot kaitēkļus un invazīvās sugas un regulēt mikroklimatu.
d
Vienlaikus izmēģinājumu teritorijas, kurās LIFE REstore projekta laikā veikta rekultivācija, nodrošina nelielu zinātnisko un izglītojošo funkciju. Pirms rekultivācijas teritorijas papildus izpēte nav veikta,tādējādi zinātniskā un izglītojošā vērtība ir novērtēta kā ļoti zema. Galvenais zinātnisko un izglītojošo funkciju pienesums saistāms ar izmēģinājuma teritoriju izveidi – veicot regulāru monitoringu un izpēti,tiek pilnveidotas zināšanas. Kūdras ieguves vietas zemā vērtībā nodrošina dabas izziņas iespējas, jo jau pirms rekultivācijas teritorijas tika apsekotas un tajās uzsākts monitorings, lai dokumentētu situāciju unvēlāk izvērtētu rekultivācijas sekmes.
d''
d
Izmēģinājumu teritoriju tiešā tuvumā esošo teritoriju sniegtie ekosistēmu pakalpojumi
d
Blakus esošo teritoriju ekosistēmu pakalpojumu novērtējums apkopots tabulā Nr.1.
d
Tabula Nr.1. Blakus esošo teritoriju ekosistēmu pakalpojumu novērtējums.
d
Aplūkojot projekta izmēģinājumu vietām blakus esošo teritoriju sniegtos apgādes pakalpojumus,augstākā vērtība ir Kaigu purva kūdras ieguves vietai, kurā tiek iegūta augstā purva tipa kūdra izmantošanai lauksaimniecībā. Vidēji augsts apgādes pakalpojumu novērtējums ir Kaudzīšu purvā esošajam lielogu dzērveņu laukam. Krūmmelleņu audzēšanas lauka ogu raža novērtēta kā zema, joblakus izmēģinājuma teritorijā esošie krūmmelleņu lauki vēl nav sasnieguši ražas maksimumu. Vienīgi izmēģinājuma teritorijai Ķemeru tīrelī blakus esošais degradētais purvs spēj nodrošināt vairākus apgādes pakalpojumus vienlaicīgi – teritorijā ir pieejami gan augi, kas var tikt izmantoti ārstniecībā (piemēram,purva vaivariņš, sila virsis), gan nelielā skaitā teritorijā medījamie dzīvnieki. Tomēr būtiski ir atzīmēt, ka minētie pakalpojumi teritorijā ir ļoti nedaudz, kā rezultātā šo pakalpojumu vērtējums ir ļoti zems.d
Vērtējot LIFE REstore projekta izmēģinājumu vietām esošās blakus teritorijas no to spējas sniegtregulācijas pakalpojumus,secināms, ka degradētais augstais purvs spēj nodrošināt vairāk regulācijas pakalpojumu un to vērtējums ir augstāks nekā pārējām teritorijām (sk.tabulu Nr.1). Visaugstāk novērtētaisregulācijas grupas pakalpojums ir erozijas mazināšana. Salīdzinot ar atklātu kūdru, augsni, kas ir klāta ar veģetāciju, ievērojami mazāk ietekmē erozija. Augājs un nobiras veido fizisku barjeru un papildus novērš nokrišņu ietekmi uz augsnes izskalošanu (Thornes 1985). Lielogu dzērveņu un krūmmelleņu audzēšanas laukos erozijas mazināšanas pakalpojums novērtēts ar augstu ekosistēmu pakalpojumu vērtējumu,turpretī kūdras ieguves vietā šis pakalpojums novērtēts ļoti zemu.d
Salīdzinot degradētā purva teritorijas un kūdras ieguves teritorijas sniegtos regulācijaspakalpojumus, redzams, ka kūdras ieguves vietas sniegtie regulācijas pakalpojumi ir ievērojami mazākiun to kvalitāte ir ļoti zema. Kūdras ieguves vietā niecīgā apjomā tiek nodrošināti vien divi regulācijaspakalpojumi – erozijas mazināšana un nogulumiežu spēja piesaistīt, uzkrāt un noturēt ūdeni.D
Gan krūmmelleņu, gan lielogu dzērveņu audzēšanas teritoriju sniegtie regulācijas pakalpojumi iridentiski. Ogulāju audzēšanas teritorijas nodrošina vairāk regulācijas pakalpojumu nekā aktīvās kūdras ieguves vieta, tomēr mazāk nekā degradētais augstais purvs. Augstāk novērtētie regulācijas pakalpojumi ogulāju audzēšanas teritorijā ir erozijas mazināšana un nogulumiežu spēja piesaistīt, uzkrāt un noturēt ūdeni. Abu minēto pakalpojumu novērtējums ir augsts.d
Vērtējot teritoriju sniegtos kultūras pakalpojumus, secināts, ka konkrētajā kūdras ieguves vietā –Kaigu kūdras purvā – uzņēmums SIA “Laflora” nodrošina vides izglītošanās iespējas, piedāvājot interesentiem ekskursijas iespējas. Tajā pašā laikā degradētā purva daļa Ķemeru tīrelī nodrošina vairākus kultūras pakalpojumus vienlaicīgi – gan putnu vērošanas iespējas, gan aktīvās un pasīvās atpūtas iespējas, gan arī vides izglītošanās iespējas. Minētie kultūras pakalpojumi un to kvalitāte saistāma ganar pieejamo tūrisma infrastruktūru, gan piekļuvi teritorijai, gan dabas daudzveidību.
d
d
d
LIFE REstore projektā izmēģināto rekultivācijas veidu ekosistēmu pakalpojumu attīstības prognoze piecu, 25 un 50 gadu periodā
d
Renaturalizācija
d
Veicot izmēģinājuma teritorijas Ķemeru tīrelī ekosistēmu pakalpojumu novērtējumu attīstības scenārijiem, tika pieņemts, ka pēc piemērotu mitruma apstākļu izveidošanas un sfagnu un purva augu stādīšanas pamazām izveidosies purva veģetācija. Analizējot renaturalizācijas sniegtos ekosistēmu pakalpojumus piecu gadu perspektīvā, tika pieņemts, ka pakāpeniski izveidosies vienmērīgs sfagnu segums. Tika pieņemts, ka piecu gadu laikā sfagni būs ieaugušies, veidojot aptuveni 15% pārklājumu.d
Šāds sfagnu pārklājums ir neliels, kā rezultātā minētais apgādes pakalpojums novērtēts ar ļoti zemu vērtību.Sfagni kā apgādes pakalpojums ekosistēmu pakalpojumu novērtējumā iekļauts, jo tika paredzēts,ka sfagnu veiksmīgas ieaugšanas gadījumā tos ar laiku būs iespējams izmantot kā donormateriālu arī blakus izmēģinājuma teritorijai esošajā degradētajā purvā (2. attēls). Tomēr tas netiek paredzēts piecu gadu tuvā nākotnē, ko apliecina minētā indikatora zemais vērtējums.d
Veicot sfagnu stādīšanu, ir iestādīti arī cita veida purva augi, tajā skaitā arī dzērvenes, līdz ar to tiek pieņemts, ka teritorijā piecu gadu periodā būs ieaugušās arī savvaļas ogas, piemēram, dzērvenes. Tomēr tik īsā laikā pēc renaturalizācijas šis apgādes pakalpojums ir novērtēts kā ļoti zems. Zema ekosistēmu pakalpojuma vērtība renaturalizētajā teritorijā tiek paredzēta ārstniecības augiem, paredzot, ka teritorijā ieaugsies gan purva virsis, gan dzērvenes, kas tiek izmantotas ārstniecībā.d
Analizējot teritorijas sniegtos regulācijas pakalpojumus, paredzams, ka situācija, salīdzinot arpašreizējo vērtējumu, ievērojami uzlabosies. Veicot rekultivāciju, jau pēc pieciem gadiem teritorijā ļoti augstā vērtībā, visticamāk, tiks nodrošināti tādi pakalpojumi kā piesārņojuma mazināšana (šķīdināšana)un erozijas mazināšana.
Lielākā daļa no regulācijas un uzturēšanas ekosistēmu pakalpojumiem tiek vērtēti vidēji augstu.Šādi novērtēti tādi pakalpojumi kā nogulumiežu spēja piesaistīt, uzkrāt un noturēt ūdeni, sugu dzīvotnes un biotopu uzturēšana, augsnes veidošanās un kvalitātes uzturēšana, mikroklimata apstākļu regulācijaun augsnes spēja adsorbēt un uzkrāt barības elementus.d
Zemas regulācijas ekosistēmu pakalpojuma vērtības tiek paredzētas tādiem pakalpojumiem kā kaitēkļu un invazīvo sugu ierobežošana un klimata regulēšana, samazinot siltumnīcefekta gāzu (turpmāk– SEG) emisijas.d
Regulācijas pakalpojumi, kas teritorijā piecu gadu nākotnē novērtēti ļoti zemu, ir trokšņu mazināšana un zīdītāju daudzveidība. Izstrādātā ekosistēmu pakalpojumu indikatoru klasifikācijas skala zīdītāju daudzveidības noteikšanai paredz, ka ekosistēmu pakalpojuma vērtība ir ļoti zema gadījumos, ja teritorijā zīdītāju sugu skaits ir 0,1–20% no iespējamā sugu skaita. Sagaidāms, ka pēc renaturalizācijas teritorijā palielināsies barības bāze un teritoriju sāks vairāk apmeklēt apkārtnē mītošie meža dzīvnieki.Regulējošo pakalpojumu vērtības, kuru izmaiņas netiek prognozētas, ir apputeksnēšana un sēkluizkliedēšana, kuru vērtība ir ļoti zema.d
Tiek paredzēts, ka piecus gadus pēc LIFE REstore projektā īstenotās renaturalizācijas pieaugs arī teritorijas zinātniskās un dabas izziņas vērtība. Tā kā šāda veida sfagnu stādīšana, lai renaturalizētu kūdras ieguves ietekmētu teritoriju, Latvijā ir novitāte, paredzams, ka iegūtie rezultāti un process radīs pētniecisko interesi, paaugstinot teritorijas vērtību zinātniskās izpētes izpratnē.d
Nelielas pozitīvas pārmaiņas tiek prognozētas 25 gadu perspektīvā. Apgādes pakalpojumu grupā augstāka pakalpojuma vērtība, salīdzinot ar piecu gadu attīstības prognozi, tiek paredzēta biomasas pieaugumam, pieņemot, ka sfagni izmēģinājuma teritorijā būs veiksmīgi ieaugušies un purva veģetācija veidos vienlaidus segumu.d
Regulācijas pakalpojumu grupā vērtības būs augušas augsnes spējai adsorbēt un uzkrāt barības elementus un nogulumiežu spējai piesaistīt, uzkrāt un noturēt ūdeni. Ievērojamākais pieaugums regulācijas ekosistēmu pakalpojuma grupā 25 gadu perspektīvā, salīdzinot ar piecu gadu attīstības scenāriju, sagaidāms zīdītāju sugu daudzveidības pieaugumā. Eksperta vērtējumā minētā pakalpojuma vērtība palielināsies no ļoti zemas uz vidēju. Paredzot, ka rekultivācijas rezultātā 50 gadu periodā teritorijā būs atjaunojusies augstā purva veģetācija, tiek pieņemts, ka tā piesaistīs apkārtējo teritorijumeža dzīvniekus. Pārējām regulācijas pakalpojumu vērtībām, salīdzinot ar piecu gadu attīstības prognozi,netiek prognozētas pārmaiņas.d
Kultūras pakalpojumu grupā 25 gadu perspektīvā tiek prognozēts, ka teritorijā būs iespējams papildus izmantot tādu ekosistēmas pakalpojumu kā putnu vērošana. Vienlaikus jānorāda, ka minētā pakalpojuma vērtība ir novērtēta kā ļoti zema. Sagaidāms, ka pēc renaturalizācijas veģetācija segs lielāko daļu teritorijas un tā kļūs piemērotāka purva putniem.d
Salīdzinot ar 25 gadu attīstības prognozi, 50 gadu perspektīvā ekosistēmu pakalpojumu nodrošinājumā tiek paredzētas maznozīmīgas pārmaiņas. Apgādes pakalpojumu grupā izmaiņas netiek prognozētas.d
Regulācijas ekosistēmu pakalpojumu grupā tiek paredzēts, ka paaugstināsies augsnes spēja adsorbēt un uzkrāt barības elementus un nogulumiežu spēja piesaistīt, uzkrāt un noturēt ūdeni. Arī sugu dzīvotnes un biotopu uzturēšana, kas saistīta ar augu sugu un zīdītāju daudzveidību, un mikroklimataapstākļu regulācijas pakalpojumu vērtība paaugstināsies. Pārējo regulācijas pakalpojumu vērtības paliksnemainīgas gan piecu, gan 25, gan 50 gadu laikā.d
Kultūras pakalpojumu grupā 50 gadu perspektīvā sagaidāmas pozitīvas pārmaiņas, palielinotiesputnu vērošanas iespējām. Minētā pakalpojuma vērtība, salīdzinot ar 25 gadu attīstības prognozi,paaugstināsies no ļoti zemas uz zemu. Tiek pieņemts, ka minētā pakalpojuma vērtības paaugstināsies,jo, atjaunojot augstā purva veģetāciju, tā kļūs pievilcīgāka arī ligzdojošiem putniem.d
d
Apmežošana
Vērtējot ekosistēmu pakalpojumus Kaigu purva koku stādījumos, redzams, ka teritorija ar laiku spēs nodrošināt arvien vairāk pakalpojumus un arvien augstākā kvalitātē, salīdzinot ar stāvokli pirms rekultivācijas. Paredzams, ka piecu gadu perspektīvā teritorija no nerekultivētas kūdras ieguves vietas būs kļuvusi par jaunaudzi. Tā kā koku stādījumu teritorijā ieaug arī dažādu sugu savvaļas augi, tad tiek pieņemts, ka minētā teritorija piecu gadu laikā, lai arī ļoti nelielā apjomā, spēs nodrošināt tādus apgādes pakalpojumus kā savvaļas ogas un ārstniecības augi. Pārējos apgādes pakalpojumus teritorija nespēs nodrošināt.d
Ievērojami lielāku ekosistēmu pakalpojumu vērtību teritorija spēs nodrošināt regulācijas un uzturēšanas jomā. Tiek paredzēts, ka pēc pieciem gadiem teritorijā būs izveidojusies jaunaudze, kurā augstā līmenī tiks nodrošināti tādi regulācijas ekosistēmu pakalpojumi kā piesārņojumu mazināšana(atšķaidot) un erozijas mazināšana. Vienlaikus uzlabosies arī nogulumiežu spēja piesaistīt, uzkrāt un noturēt ūdeni. Sākotnējais minētā pakalpojuma novērtējums bija vidējs, un tiek prognozēts, ka šī pakalpojuma vērība būs augsta.d
Paredzams, ka kultūras ekosistēmu pakalpojumu vērtība pēc pieciem gadiem būs pieaugusi galvenokārt zinātniskās un izglītojošās darbības dēļ. Sagaidāms, ka pēc pieciem gadiem būs iegūts pietiekami daudz datu, lai izdarītu secinājumus par LIFE REstore projekta ietvaros veikto koku ieaudzēšanas izmēģinājumu, sabiedrības interese šāda veida rekultivācijas darbu veikšanā būs augusi un arī palielināsies ieinteresēto pētnieku un nozares interesentu skaits. Vienlaikus jānorāda, ka vides izglītošanās pakalpojuma vērtība paaugstināsies piecu gadu periodā, bet ilgākā laikā paliks nemainīga.D
Vērtējot ekosistēmu pakalpojumus koku stādījuma teritorijās Kaigu purvā 25 gadu perspektīvāvisu ekosistēmu pakalpojumu grupu vērtības būs augušas. Nozīmīgākais vērtību pieaugums ir apgādes pakalpojumu grupā. Pakalpojumu pieaugums skaidrojams ar to, ka, piemēram, iestādītās ātraudzīgās papeles būs sasniegušas nozīmīgus koksnes krājas apjomus un būs gatavas ciršanai.d
Regulācijas pakalpojumi, salīdzinot 25 gadu un piecu gadu attīstības scenārijus, ir novērtēti gandrīz identiski. Atšķirības ir novērojamas vien tādās pakalpojumu klasēs, kā trokšņa mazināšana, kura vērtība būs augusi un novērtēta kā ļoti augsta, un klimata regulēšana, samazinot SEG emisijas. Klimata regulācijas pakalpojumu vērtība pieaugs un 25 gadu laikā novērtēta kā augsta. Kultūras pakalpojumu vērtības tiek paredzētas tādas pašas, kā pēc pieciem gadiem, paredzot, ka teritorijai būs zinātniska un izglītojoša vērtība.d
Kaigu purva koku stādījumu teritorijas vērtība no ekosistēmu pakalpojumu viedokļa 50 gadu perspektīvā turpinās augt. Apgādes pakalpojumu grupā maksimālais ekosistēmu pakalpojuma novērtējums ir tādiem ekosistēmu pakalpojumiem, kā izmantojamā koksnes krāja materiāliem un izmantojamā koksnes biomasa enerģētikas vajadzībām.d
Regulācijas pakalpojumu grupā vienīgais ekosistēmu pakalpojuma indikators, kas mainās 50 gadulaikā, salīdzinot to ar 25 gadu attīstības periodu, ir klimata regulēšana, samazinot SEG emisijas. Tiek paredzēts, ka šī pakalpojuma vērtība minētajā laika periodā sniegs maksimālo ekosistēmu pakalpojumu vērtību. Divdesmit piecu līdz 50 gadu vecumā mērķa sugām (āra bērzs, melnalksnis, parastā priede) ir maksimālais pieaugums, attiecīgi SEG emisiju samazināšanas efekts ir būtiski lielāks nekā pirmajos 25gados pēc apmežošanas.d
Kultūras pakalpojumu vērtības tiek prognozētas tādas pašas kā 25 gadu perspektīvā, paredzot, kateritorijā var turpināties zinātniskā izpēte un izziņa.d
d
Krūmmelleņu audzēšana
d
Vērtējot teritorijas attīstību piecu, 25 un 50 gadu laikā no ekosistēmu pakalpojumu attīstības perspektīvas, secināts, ka to vērtība visos minētajos periodos ir gandrīz identiska. Paredzams, ka pēc pieciem gadiem krūmmelleņu ogulāji būs ieauguši un sniegs sagaidāmo ražu.d
No apgādes pakalpojumu viedokļa analizējot krūmmelleņu audzēšanas laukus, paredzams, ka pēcpieciem gadiem, lai arī teritorija jau spēs nodrošināt ogu ražu, tās apjoms būs neliels. Krūmmellenes ražības maksimumu sasniedz no astotā līdz desmitajam gadam. Divdesmit piecu un 50 gadu attīstības periodā tiek paredzēts, ka nodrošinājuma pakalpojumu vērtība būs augusi. Pieņemts, ka, ja ekosistēmu pakalpojumu vērtējums tiktu veikts no astotā līdz desmitajam gadam, tad apgādes pakalpojums (oguraža), iespējams, tiktu novērtēta kā ļoti augsts.d
Vērtējot ekosistēmu pakalpojumus lielogu krūmmelleņu audzēšanas laukam, paredzams, ka situācija teritorijā pēc 25 gadiem būtiski neatšķirsies no situācijas pēc 50 gadiem. Ņemot vērā, ka krūmmelleņu ražība maksimumu sasniedz no astotā līdz desmitajam gadam, bet pēc tam ražība pakāpeniski samazinās, pēc 25 gadiem tiek stādīti jauni stādi, lai tādējādi gūtu iespējami lielāku ražu.Matemātiski rēķinot, piecdesmitajā gadā krūmmelleņu ogulāji atkal būs sasnieguši identisku vecumu unlīdz ar to arī tādu pašu ražību, kā pēc 25 gadiem.d
Regulācijas un uzturēšanas pakalpojumi krūmmelleņu audzēšanas laukiem piektajā, divdesmitpiektajā un piecdesmitajā gadā būs identiski un netiek paredzētas nekādas pārmaiņas. Visaugstāk novērtētās regulācijas un uzturēšanas pakalpojumu klases teritorijā ir erozijas mazināšana un ūdensaprites cikla un ūdens plūsmas uzturēšana. Zema ekosistēmu pakalpojuma vērtība ir tādiem pakalpojumiem kā piesārņojumu mazināšana (atšķaidot), sugu dzīvotņu un biotopu uzturēšana, augsnes veidošanās un kvalitātes uzturēšana un mikroklimata apstākļu regulācija (indikators – gaisa temperatūra un iztvaikošana). Visas šo minēto ekosistēmu pakalpojumu klašu vērtības, salīdzinot ar situāciju pirms lielogu krūmmelleņu stādījumu ierīkošanas, būs augušas.d
Regulācijas ekosistēmu pakalpojumu klases, kuras ir palikušas nemainīgas, salīdzinot nerekultivētukūdras ieguves vietu un krūmmelleņu audzēšanas lauku, ir: augsnes spēja adsorbēt un uzkrāt barības elementus; apputeksnēšana un sēklu izkliedēšana; kaitēkļu un invazīvo sugu ierobežošana.d
Krūmmelleņu audzēšanas lauki arī kultūras pakalpojumus spēs nodrošināt vienlīdz augstā līmenī gan pēc pieciem, gan 25, gan 50 gadiem. Vienīgais kultūras ekosistēmu pakalpojums, ko teritorija nodrošinās, ir zinātniskā un izglītojošā darbība, paredzot, ka jau pēc pieciem gadiem būs izanalizēti LIFEREstore projekta rezultāti un teritoriju būs iespējams izmantot kā krūmmelleņu audzēšanas demonstrācijas vietu.d
d
Lielogu dzērveņu audzēšana
d
Lielogu dzērveņu audzēšanas lauka ekosistēmu pakalpojumus piecu, 25 un 50 gadu laikā iespējams analizēt kopsakarībās, jo netiek paredzētas pārmaiņas šo gadu laikā. Lielogu dzērvenes sākražot trešajā gadā, un tās spēj ražot 50–100 gadus. Līdz ar to tiek prognozēts, ka gan piecu, gan 25, gan50 gadu attīstības scenārijos nav būtiskas atšķirības.d
Apgādes pakalpojumu grupā tiek paredzēts, ka teritorija nodrošinās galvenokārt lielogu dzērveņu ražu un vienlaikus, lai arī ļoti zemā vērtībā, teritorijā būs pieejami arī ārstniecības augi, piemēram, silavirsis.d
Attiecībā uz regulācijas pakalpojumu raksturojumu, paredzams, ka LIFE REstore projekta ietvaros iekoptais lielogu dzērveņu audzēšanas lauks nodrošinās līdzīgas regulācijas pakalpojumu vērtības, kā iepriekš analizētais blakus izmēģinājuma teritorijai esošais dzērveņu lauks.d
Kultūras pakalpojumu vērtības tiek paredzētas tādas pašas, kā nerekultivētai kūdras ieguves vietai – ļoti zema zinātniskās un izglītojošās darbības vērtība. Lielogu dzērveņu audzēšana izstrādātā kūdras laukā Latvijas kontekstā nav novitāte, tāpēc arī šīs saimnieciskās darbības zinātniskais pienesums ir nebūtisks.
d
Secinājumi
d
Pirms visu rekultivācijas veidu īstenošanas visu kūdras ieguves ietekmēto, degradēto teritoriju ekosistēmu pakalpojumu vērtības bija ļoti zemas. Arī klimata pārmaiņu mazināšanas aspektā, vērtējot kūdras ieguves ietekmētās teritorijas, secināms, ka to ietekme ir negatīva, jo nosusināti kūdrāji radalielas CO2 emisijas. Turklāt šīs emisijas saglabājas augstas tik ilgi, kamēr kūdras ieguves vietās darbojas meliorācijas sistēmas un teritorijas nav rekultivētas.d
Degradētas kūdras ieguves ietekmētas teritorijas pēc kūdras ieguves spēj nodrošināt tikai vienu apgādes pakalpojumu – ārstniecības augus, turklāt šī pakalpojuma vērtība bija ļoti zema. Nelielos apjomos izmēģinājumu teritorijas spēja nodrošināt regulācijas pakalpojumus un kultūras pakalpojumus.Tomēr jau piecus gadus pēc rekultivācijas visās LIFE REstore projekta izmēģinājumu teritorijās ir sagaidāmas pozitīvas pārmaiņas sniegto ekosistēmu pakalpojumu jomā. Nozīmīgākās pozitīvās pārmaiņas sagaidāmas regulācijas pakalpojumu grupā.d
Gan piecu, gan 25 gadu attīstības periodā vērtīgākus ekosistēmu pakalpojumus sniedz apmežotās platības, jo tās spēj vienlaikus nodrošināt gan augstus regulācijas pakalpojumus, gan, salīdzinot ar pārējās LIFE REstore izmēģinājumu teritorijās izmantotajiem rekultivācijas veidiem, arī augstus apgādes pakalpojumus. Arī no klimata pārmaiņu mazināšanas viedokļa apmežošana tiek vērtēta kā efektīvākais rekultivācijas veids.d
Piecdesmit gadu periodā augstas ekosistēmu pakalpojuma vērtības ir gan apmežošanai, gan renaturalizācijai, stādot sfagnus. Salīdzinot abas minētās teritorijas, augstākā apgādes pakalpojumu vērtība ir apmežotajai teritorijai, nodrošinot gan koksnes biomasu, gan koksnes krāju ar ļoti augstām vērtībām. No regulācijas pakalpojuma viedokļa vērtīgāks rekultivācijas veids ir renaturalizācija, stādot sfagnus.
Vērtējot krūmmelleņu un lielogu dzērveņu stādījumus, secināts, ka šīs teritorijas gan piecu, gan 25,gan 50 gadu attīstības scenārijos spēj nodrošināt vienādi augstus ekosistēmu pakalpojumus.
Vērtējot teritoriju sniegtos kultūras pakalpojumus, secināts, ka visi rekultivācijas veidi nelielā apjomā nodrošina zinātnisko un izglītojošo pienesumu eksperimentālās un pētnieciskās vērtības dēļ.
Dabas liegums “Laugas purvs” – vienīgā no izmēģinājuma teritorijām, kur nav iegūta kūdra –nodrošina daudzveidīgus regulācijas pakalpojumus, kuru vērtības ir augstas. Salīdzinot dabas lieguma“Laugas purvs” dažādos zemes seguma veidus, secināts, ka augstākos ekosistēmu pakalpojumus sniedz aktīvs augstais purvs. Paredzot teritorijas attīstību piecu, 25 un 50 gadu periodā un pieņemot, ka 50gadu nākotnē arī degradētā purva teritorija, kur LIFE REstore projektā veikta hidroloģiskā režīma atjaunošana, kļūs par aktīvu augsto purvu, Laugas purva kopējā ekosistēmu pakalpojuma vērtība paaugstināsies. Laugas purva kultūras pakalpojumu vērtība ir zema, un arī nav sagaidāms nozīmīgs šī pakalpojuma pieaugums, jo teritorija atrodas samērā tālu no blīvi apdzīvotām teritorijām un dabas liegumā nav tūrismam un citām ar kultūras pakalpojumu saistītām aktivitātēm paredzēta infrastruktūra.
d