LIFE REstore projekts, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, ir izstrādājis kūdras ieguves ietekmētu teritorijuilgtspējīgas apsaimniekošanas optimizācijas modeli, kurš kalpo kā lēmumu pieņemšanas atbalsta instruments šoteritoriju turpmākas izmantošanas plānošanai. Izstrādātais modelis atspoguļo klimata pārmaiņu mazināšanas,sociālekonomiskos un vides ieguvumus, īstenojot noteiktu rekultivācijas veidu un nodrošinot līdzsvaru starpsiltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu, vides ieguvumiem (ekosistēmu pakalpojumu izpratnē) un zemesizmantošanas veida sociālekonomiskajiem, tostarp finanšu, aspektiem. Modeļa potenciālie izmantotāji ir uzņēmēji,kūdras ražotāji, teritoriju īpašnieki un apsaimniekotāji, kā arī valsts un pašvaldību pārvaldes institūcijas.
d
Modelis piedāvā noteikt katra rekultivācijas veida “vērtību”, balstoties uz (1) vides ieguvumu (ekosistēmupakalpojumu ekonomiskās vērtības) izvērtējumu; (2) paredzamo klimata pārmaiņu mazināšanas izvērtējumu –siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu; (3) finanšu ieguvumu izvērtējumu, aprēķinot kapitālieguldījumu finanšuatdevi, ko var gūt komersanti, teritorijas apsaimniekotāji vai zemes īpašnieki.
d
Latvijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kā arī uzkrāto pieredzi, var īstenot vairākus kūdras ieguves ietekmētu teritorijurekultivācijas veidus, kuru mērķi ir gan saimnieciskā darbība, gan bioloģiskās daudzveidības saglabāšana.Katrs no rekultivācijas veidiem spēj sniegt dažāda veida ieguvumus. Zemes īpašniekiem, izvērtējot turpmākāsteritorijas apsaimniekošanas iespējas, ir būtiski pieņemt izsvērtu un ilgtspējīgu lēmumu, kas nodrošinātu līdzsvarustarp vides aizsardzības, sabiedrības un ekonomiskajām interesēm.
d
Izmantojot projekta rezultātus – ekosistēmu pakalpojumu ekonomisko novērtējumu, siltumnīcfekta gāzu emisijumērījumu un kūdras lauku inventarizācijas rezultātus, kā arī rekultivācijas veidu aprakstus, – un korekti pielietojotizstrādāto optimizācijas modeli, var pieņemt pamatotus apsaimniekošanas lēmumus par kūdras ieguves ietekmētoteritoriju turpmāko izmantošanu, novērtēt potenciālās rekultivācijas izmaksas, plānot paredzamo finansiālo atdevi,novērtēt klimata pārmaiņu mazināšanas ieguldījumu un, izvērtējot ekosistēmu pakalpojumus, lēmuma pieņemšanārespektēt arī dabas vērtības.
d
d
d
Situācija kūdras nozarē
d
Latvijā 2017. gadā tika iegūti 0,998 miljoni tonnu kūdras, no kuriem 95% eksportēti, galvenokārt, lai nodrošinātu dārzkopības sektora vajadzības. 2017. gadā kūdras eksports veidoja 1,3% no kopējāLatvijas eksporta apjoma. Latvijā ražotais kūdras substrāts nonāk vairāk nekā 100 valstīs, tostarp Ķīnā,Japānā un Austrālijā (VARAM 2017). No vienas puses, iegūtie kūdras resursi sniedz ievērojamuekonomisko labumu (Tcvetkov 2017), tomēr kūdras ieguves rezultātā tiek ietekmēts dabisko ekosistēmu
hidroloģiskais režīms un veģetācija, kā rezultātā kūdrāji vairs nespēj nodrošināt tos ekosistēmu pakalpojumus, kas raksturīgi neskartos purvos (Kimmel, Mander 2011), tostarp zaudējot klimataregulācijas spēju un citas nozīmīgas funkcijas. Tā kā degradētie kūdrāji kļūst par nozīmīgu siltumnīcefektagāzu (turpmāk – SEG) emisiju avotu, šo teritoriju ilgtspējīga apsaimniekošana ir būtiska SEG emisijusamazināšanai ilgtermiņā (Dunn, Freeman 2011). Ilgtspējīgai izstrādāto kūdras lauku apsaimniekošanaijābūt vērstai uz vides un klimata pasākumu sinerģiju, integrējot klimata, vides un bioloģiskāsdaudzveidības mērķus atbildīgai un ilgtspējīgai kūdras ieguves ietekmēto teritoriju apsaimniekošanai unturpmākai izmantošanai (Renou-Wilson et al. 2011).
d
LIFE REstore projektā veikta inventarizācija un pētījumi kūdras ieguves ietekmētu teritorijunovērtēšanai un tālākas izmantošanas iespēju apzināšanai. Projektā tika identificētas kūdras ieguvesietekmētās teritorijas, pētīta veģetācijas pašatjaunošanās kūdras ieguves ietekmētāsteritorijās, analizēti Latvijas apstākļiem piemērotie rekultivācijas veidi, veikti SEG emisiju mērījumi un ekosistēmu pakalpojumu novērtējums. Kūdras ieguves ietekmēto teritoriju ilgtspējīgas apsaimniekošanas optimizācijas modelis(turpmāk – optimizācijas modelis) apkopo šos rezultātus vienotā un praktiski pielietojamā rīkā, kas ļaujnovērtēt dažādos rekultivācijas veidus kopsakarībās.
d
LIFE REstore projektā, veicot kūdras ieguves ietekmētu teritoriju inventarizāciju, secināts ka Latvijā,atbilstoši situācijai 2016. gada 1. janvārī, pēc kūdras ieguves rekultivācija nav veikta aptuveni 18tūkstošos hektāru. Šīs teritorijas ir degradētas, līdz ar to arī kūdras veidošanās un dabiskās purvu ekosistēmas funkcijas lielākajā daļā no šīm platībām ir traucētas vai iznīcinātas. Modeļa ietvaros tikanovērtēti un rekomendēti piemērotākie rekultivācijas veidi šo teritoriju turpmākai izmantošanai. Būtiskiuzsvērt, ka situācija kūdras ieguves jomā ir mainīga (atsevišķās teritorijās kūdras ieguve tiek pabeigta,citās tiek apgūtas jaunas licenču platības), tomēr modelis un tā pielietošanas iespējas ir paredzētas, laisniegtu argumentētu, zinātniski pamatotu un precīzu informāciju par dažādu (gan pēc teritorijas platības,gan ģeoloģiskiem apstākļiem) kūdras ieguves ietekmētu teritoriju atšķirīgiem rekultivācijas veidiem, toietekmi un sagaidāmajiem rezultātiem.
d
Optimizācijas modelis ietver detalizētus finanšu aprēķinus un ieguldījumu atdeves rādītājus, kā arīekonomiskos aprēķinus. Ekonomisko vērtību aprēķināšanā papildus finanšu atdevei tiek ņemti vērā arīprojekta ietvaros iegūtie dati par SEG emisiju samazinājumu un ekosistēmu pakalpojumu izmaiņām,īstenojot vienu vai citu rekultivācijas veidu. Papildus optimizācijas modelī ir iespējams veikt arīnepieciešamā publiskā finansējuma ieguldījuma daļas aprēķinu vai deficīta likmi, kas ir svarīgi senpamestās bijušajās kūdras ieguves teritorijās. Tādējādi modelis paredz arī iespēju noteikt optimālopubliskā finansējuma apjomu (finansējuma deficīta aprēķinu) rekultivācijas veidiem, kas dod pozitīvuekonomisko atdevi (SEG emisiju samazinājumu (aprēķināts CO2 ekvivalenta izteiksmē), ekosistēmupakalpojumu vērtības pieaugumu), bet kuru īstenošana komersantiem nav saimnieciski rentabla.
d
Atbilstoši normatīvajiem aktiem pēc kūdras ieguves ir iespējami vairāki rekultivācijas veidi:apmežošana, lauksaimniecības zemju vai ogulāju plantāciju ierīkošana, renaturalizācija, ūdenskrātuvjuierīkošana un citi. Projekta laikā daļa no rekultivācijas veidiem ieviesti izmēģinājumuteritorijās (krūmmelleņu un lielogu dzērveņu stādījumi; meža ieaudzēšana; renaturalizācija, stādotsfagnus), bet par pārējiem rekultivācijas veidiem un to īstenošanai nepieciešamajiem vides apstākļiemapkopoti ekspertu viedokļi un citu pētījumu rezultāti. Kūdras ieguves ietekmētu teritoriju rekultivācijasveidus var iedalīt divās grupās: (1) rekultivācijas mērķis ir veikt saimniecisko darbību un (2) atjaunotpurva dabiskās funkcijas vai pārveidot platību cita veida relatīvi dabiskā teritorijā. Pirmajā grupā ietilpst(a) ogulāju (lielogu dzērveņu, krūmmelleņu) audzēšana, (b) ātraudzīgu koku sugu stādīšana, lai iegūtukoksni enerģijas vajadzībām, (c) aramzemju ierīkošana, (d) daudzgadīgo zālāju ierīkošana, (e)paludikultūru audzēšana. Otra grupa ietver (a) renaturalizāciju, (b) meža ieaudzēšanu (3) ūdenskrātuvjuizveidi.Katrs no iepriekš minētajiem kūdras ieguves vietu rekultivācijas veidiem sniedz dažāda veidaieguvumus – peļņu no saimnieciskās darbības, daudzveidīgus ekosistēmu pakalpojumus vai SEG emisijusamazinājumu. Būtiski uzsvērt, ka katra rekultivācijas veida īstenošanai ir atšķirīgi priekšnosacījumi(piemēram, ģeoloģiskā uzbūve, hidroloģiskais režīms, palikušās kūdras īpašības). Teritoriju raksturojošierādītāji nosaka gan to, kuru no rekultivācijas veidiem ir iespējams īstenot, gan to, kāds ir nepieciešamaisieguldījums attiecīgā rekultivācijas veidaīstenošanai. Optimizācijas modelī ir iekļautas katra rekultivācijasveida īstenošanai nepieciešamās prasības. Tāpēc pirms aprēķinu veikšanas un piemērotākā rekultivācijasveida izvēles optimizācijas modelis ļauj novērtēt, kuru no rekultivācijas veidiem izvēlētajā teritorijā iriespējams īstenot.d
d
d
Par optimizācijas modeli
d
Optimizācijas modelī ir ietverts ļoti detalizēts finanšu aprēķinu algoritms, kas nodrošina lineārukorelāciju starp rekultivējamo platību un šo teritoriju rekultivācijas finanšu un ekonomiskajiem rādītājiem.Modeļa rezultātu interpretācija tiek skatīta divos veidos – privāto investīciju (finanšu) atdeve(balstīts uz ieguldījumiem un investīciju atdevi) un valsts kopējā labuma (ekonomiskais) novērtējums(balstīts vides un klimata ieguvumiem). Šāda iespēja paredz investīciju atdevi esošo resursu pieejamībasun ilgtspējas kontekstā.d
d
d
Finanšu atdeve
d
Pirmkārt, lai novērtētu teritorijas sniegtos ienākumus jeb finanšu atdevi pēc rekultivācijas, tiekņemti vērā gan konkrēta rekultivācijas veida ieviešanai un uzturēšanai nepieciešamie ieguldījumi, ganplānotie ieņēmumi. Lai savstarpēji salīdzinātu, kurš rekultivācijas veids dod lielākus ieņēmumus, tiekaprēķināti tālāk norādītie finanšu rādītāji.
  • Investīciju atmaksāšanās periods ir laika periods (gadi), kurā atmaksājas konkrēta rekultivācijasveida īstenošanā ieguldītās investīcijas. Pie rezultāta “neatmaksājas”, nepieciešamie ieguldījuminoteikta rekultivācijas veida īstenošanā ir lielāki pariespējamajiem ienākumiem (kumulatīvā naudas plūsma ir negatīva).
  • Finansiālā neto pašreizējā investīciju vērtība parāda, vai rekultivācijas veida nākotnes ieņēmumi(to diskontētā jeb šodienas vērtībā) ir lielāki vai mazāki par kopējām izmaksām (investīciju,atjaunošanas, uzturēšanas un ražošanas izmaksas) šodienas (diskontētās) vērtībā. Ja finansiālāneto pašreizējā investīciju vērtība ir lielāka par nulli, tas norāda, ka rekultivācijas veids irrentabls. Ja rādītāja vērtība ir nulle, projekta ieņēmumu tagadnes (diskontētā) vērtība ir vienādaar rekultivācijas īstenošanas izmaksām. Ja rādītāja vērtība ir mazāka par nulli, rekultivācijasveids ir nerentabls, un plānotie ieņēmumi no teritorijas ir mazāki par nepieciešamajiemieguldījumiem.
  • Finansiālā iekšējā ienesīguma likme parāda rekultivācijas veida ieņēmumu iespējas segtinvestīcijas un darbības izmaksas, aprēķinot investīciju ienesīguma likmi (procentuālāizteiksmē). Ja rādītāja vērtība ir lielāka par aprēķinos izmantoto diskonta likmi, rekultivācijasveids ir rentabls. Ja finansiālā iekšējā ienesīguma likme ir vienāda ar aprēķinos izmantotodiskonta likmi, tad plānotā rekultivācijas veida ieņēmumi ir pietiekami, lai segtu investīciju unekspluatācijas izmaksas. Ja rādītāja vērtība ir mazāka par aprēķinos izmantoto diskonta likmi,izvēlētais rekultivācijas veids ir nerentabls.
  • Finansējuma deficīta likme ir daļa (%) no investīciju izmaksām, ko nesedz konkrētā rekultivācijasveida radītie tīrie ieņēmumi (saimnieciskās darbības ieņēmumi atņemot atjaunošanas,uzturēšanas un ražošanas izmaksas).
d
Otrkārt, rekultivācijas veida ietekme uz SEG gāzu emisiju apjoma izmaiņām tiek aprēķināta,ņemot vērā LIFE REstore projekta laikā veiktos SEG emisiju mērījumu rezultātus. Katrarekultivācijas veida īstenošana palielina vai samazina SEG emisiju apjomu. Papildus piesaistītais vaiemitētais SEG gāzu apjoms tiek pārrēķināts CO2 ekvivalentos tonnās viena gada laikā no viena hektāra.Lai SEG emisiju apjoma izmaiņas būtu iespējams iekļaut optimizācijas modelī un kopējā rekultivācijasveidu salīdzinājumā, tiek noteikta viena CO2 ekvivalenta cena eiro par tonnu gāzes. Optimizācijas modelīpieņemtā CO2 cena ir 20 EUR par tonnu, atbilstoši ZIZIMM regulas ietekmes novērtējumam.
d
Treškārt, rekultivācijas veidu vides ieguvumi ir vērtēti, izmantojot ekosistēmu pakalpojumu pieeju, novērtējot teritoriju sniegtos apgādes, regulācijas un kultūras pakalpojumus. Katrs no šiempakalpojuma veidiem tiek mērīts ar vairākiem iespējamiem ieguvumiem. Lai ieguvumus būtu iespējamssavstarpēji salīdzināt un ietvert optimizācijas modelī, ir veikts ekosistēmu pakalpojumu ekonomiskaisnovērtējums, iegūstot katra rekultivācijas veida monetāro vērtību (EUR/ha).
Optimizācijas modelis aprēķina visu trīs aspektu (finanšu atdeve, klimata pārmaiņu mazināšana,ekosistēmu pakalpojumi) kopējos sniegtos monetāros ieguvumus (EUR) pēc rekultivācijas veidaīstenošanas konkrētā teritorijā.
Lai varētu novērtēt kopējos ieguvumus, optimizācijas modeļa aprēķinosir iekļauti tālāk minētie ekonomiskās atdeves rādītāju aprēķini.
d
Ekonomiskā neto pašreizējā investīciju vērtība parāda, vai rekultivācijas veida visi kopējie ieguvumi(finanšu, SEG emisiju izmaiņas un ekosistēmu pakalpojumi) to tagadnes vērtībā (diskontētās vērtības) irlielāki vai mazāki par kopējiem ieguldījumiem (investīciju, atjaunošanas, uzturēšanas un ražošanasizmaksas) to tagadnes vērtībā (diskontētās).
d
Ekonomiskā iekšējā ienesīguma likme raksturo rekultivācijas veida ekonomisko izdevīgumusabiedrībai, aprēķinot rekultivācijas veida ekonomiskā ienesīguma likmi procentuālā izteiksmē.
d
Veicot dažādu rekultivācijas veidu finanšu un ekonomikās atdeves rādītāju novērtējumu, ir būtiskiapzināties, ka rezultāts dažādos laika termiņos mainās. Katram rekultivācijas veidam ir atšķirīgs cikls,kurā tas sāk atmaksāsies un veidosies tā rentabilitāte. Modelī ir ietverti pieci dzīves cikli, tas ir, 5, 10, 25,50 un 100 gadi, kas savukārt saistīts ar dažādu rekultivācijas veidu atšķirīgo atmaksāšanās periodu, todabisko ekonomisko ilgtspēju, kā arī ar investīciju kreditēšanas nosacījumiem (projektu rentabilitāte tiek
rēķināta 10 gadu ciklam).
d
Optimizācijas modelī ir iekļauti Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra apkopotie brutosegumu* aprēķini** (2017. gada cenās). Šādu izmaksu ieguldījumu aprēķinu pieeju izmanto gadījumos,kad ir jānovērtē vispārējo situāciju kādā konkrētā reģionā vai valstī kopumā un tas palīdz teritorijuplānotājiem vai likumu pieņēmējiem balstīties uz vienādu pieeju. Tomēr, ņemot vērā, ka katra kūdrasieguves ietekmētā teritorija ir atšķirīga, arī veicamo investīciju apjoms katra rekultivācijas veida ieviešanāir atšķirīgs. Optimizācijas modelī ir paredzēts gan novērtēt teritoriju pēc vairākām pazīmēm, kas izšķirnepieciešamo ieguldījumu apjomu, gan ievadīt savas izmaksas rekultivācijas veida ieviešanai.
d
Optimizācijas modelis pieejams .xls faila formātā, kā arī ērti lietojamā, interaktīvā interneta rīkā,kurš, ievadot teritorijas pamata parametrus (piemēram, virsējā kūdras slāņa tips, kūdras sadalīšanāspakāpe, vidējais gruntsūdens līmenis u. c.), sniedz vispārēju priekšstatu par kūdras ieguves ietekmētajāteritorijā iespējamajiem rekultivācijas veidiem un to savstarpējo salīdzinājumu.Rīksir sasaistīts ar degradēto kūdrāju inventarizācijas rezultātu datu bāzi, kas ļauj atlasīt dažādiem rekultivācijas veidiem atbilstošāsteritorijas Latvijā.
d
Vērtējot turpmāk aprakstītos rezultātus, svarīgi ņemt vērā, ka precīzu datu trūkuma dēļ zemākaprakstītā informācija ir ilustratīva un sniedz vispārīgu ieskatu par iespējamajiem rekultivācijas veidiem18 tūkstošos hektāru kūdras ieguves ietekmēto teritoriju, kas identificēti LIFE REstore veiktajāinventarizācijā.
d
Rezultāti
d
LIFE REstore ietvaros izstrādātais optimizācijas modelis ļauj izdarīt vairākus secinājumus parkūdras ieguves ietekmētu teritoriju rekultivāciju. Izmantojot izstrādāto optimizācijas modeli un modelējotiespējamos rekultivācijas veidus kūdras ieguves ietekmētās teritorijās Latvijā, balstoties uz teritorijuģeoloģiskajiem un hidroloģiskajiem apstākļiem, secināts, ka vairumā gadījumu ir iespējams īstenotrenaturalizāciju (1. attēls). Iegūtos rezultātus var izskaidrot ar to, ka renaturalizācijas īstenošanai irvismazāk ierobežojošo kritēriju. Šim rekultivācijas veidam tādi ir tikai divi – palikušajam kūdras slānim jābūt vismaz 0,3 m biezam un platība nevar būt applūdusi vairāk nekā 90 dienas gadā. Modeļa aprēķinurezultātā aptuveni 96% no 18 tūkstošiem hektāru kūdras ieguves ietekmēto teritoriju varētu īstenot
renaturalizāciju.
1. attēls.Latvijā identificētie kūdras ieguves ietekmētajām teritorijām piemērotie rekultivācijas veidi, balstoties uz ģeoloģiskajiem
un hidroloģiskajiem parametriem (modeļa aprēķinu rezultāts).
d
Vienlaikus optimizācijas modeļa dati apstiprina pieņēmumu, ka kūdras ieguves vietas ir mazākpiemērotas aramzemju un daudzgadīgo zālāju ierīkošanai. Šo abu rekultivācijas veidu īstenošana iriespējama tikai 0,4% no visām degradētajām kūdras lauku teritorijām.
d
Būtiski atzīmēt, ka, lai gan krūmmelleņu un lielogu dzērveņu audzēšanu var klasificēt kā vienu norekultivācijas veidiem, tomēr abu kultūru audzēšanas iespējas bijušajās kūdras ieguves vietās ir ļotiatšķirīgas. Modeļa rezultāti (1. attēls) parāda, ka krūmmelleņu audzēšana ir iespējama 70% degradētokūdras lauku platībās, bet lielogu dzērveņu – tikai 16% platības no 18 tūkstošiemrerekultivēto, kūdrasieguves ietekmēto teritoriju. Savukārt 58% no šīm nerekultivētajām platībām Latvijā būtu iespējamsapmežot.
d
Sociālekonomiskie ieguvumi
d
Katra rekultivācijas veida īstenošanai – gan lai atjaunotu nosacīti dabisku vidi vai veiktu saimnieciskodarbību, ir nepieciešamiieguldījumi, un katra rekultivācijas veida investīciju apjoms ir atšķirīgs. Vidējāsinvestīcijas, kas nepieciešamas katra konkrētā rekultivācijas veida īstenošanai, ir atspoguļotas 2. attēlā.
2. attēls. Vidējās rekultivācijas veidu izmaksas uz 10 ha platību.
Aprēķinos tiek pieņemts, ka teritorijas platība katra rekultivācijas veida ieviešanai ir 10 ha unnepieciešams veikt visus optimizācijas modelī ietvertos teritorijas sagatavošanas pasākumus (piemēram,meliorācijas sistēmas izbūvi, veģetācijas noņemšanu u. c.). Vislielākie ieguldījumi nepieciešamikrūmmelleņu un lielogu dzērveņu stādījumu ierīkošanai. Tas lielā mērā saistīts ar stādāmā materiālaiegādi, kā arī stādīšanas un apūdeņošanas sistēmas ierīkošanas izmaksām. Aramzemju un daudzgadīgozālāju ierīkošanai, paludikultūru audzēšanai, renaturalizācijai un ūdenskrātuvju izveidei investīcijas irievērojami zemākas nekā ogulāju stādījumiem.
d
Potenciālā finanšu atdeve parādīta 3. attēlā. Tā modelēta 10 ha platībām 10 gadu ilgam laikaperiodam. Rekultivācijas veids ar augstāko finanšu atdevi ir krūmmelleņu audzēšana – neskatoties uzsalīdzinoši augstām izmaksām, ieguldījumi atmaksājas jau septītajā gadā. Līdzīgu rezultātu kākrūmmelleņu stādījumu ierīkošanas gadījumā iegūst, rekultivējot kūdras ieguves teritoriju par lielogudzērveņu stādījumu lauku. Ir likumsakarīgi, ka tik augsta finanšu atdeve no ūdenskrātuvju izveides unrenaturalizācijas nav gaidāma, jo šie rekultivācijas veidi nesniedz peļņu ne tuvākajos 10, ne arī vēl 50gados. Viens no ilgtermiņa sociālekonomiskajiem ieguvumiem, ko spēj nodrošināt izstrādātu kūdraslauku renaturalizācija, ir kūdras veidošanās, taču, tā kā šāda veida aprēķini būtu balstāmi uz daudziemhipotētiskiem pieņēmumiem, izstrādātā optimizācijas modeļa ietvaros nav paredzēts šādu ieņēmumu
aprēķins.
d
3. attēls. Vidējie ieņēmumi (EUR) no dažādiem rekultivācijas veidiem, rēķinot uz 10 ha platību 10 gadu laika periodā.
Bijušo kūdras ieguves vietu apmežošana tuvākajos 10 gados nav finansiāli ienesīga, ko varizskaidrot ar to, ka apmežošanas rekultivācijas veida aprēķināšanai izmantota koku suga (bērzs), kas 10gadu periodā nenodrošina nozīmīgu koksnes apjomu. Tomēr būtiski uzsvērt, ka apmežošanasatmaksāšanās iespējas ir atkarīgas no stādāmās koku sugas. Ja apmežošanas rekultivācijas veidamērķis ir veikt saimniecisko darbību, īsā laikā gūstot peļņu, tad iespējams stādīt ātraudzīgas koku sugas(kārkli, papeles, apse). Atkarībā no koku sugas mainās arī finanšu ieguldījumu atmaksāšanās periods, kasvar svārstīties no pieciem gadiem (novācot kārklu biomasu) līdz pat 80 gadiem (veicot priežu mežakopšanas cirti).
d
d
Ieguvumi no siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanas
d
Degradēto kūdras lauku rekultivācija ir nepieciešama ne tikai, lai gūtu ekonomisku labumu, bet arīsniegtu ieguvumu sabiedrībai. Ieguvumi, ko sabiedrībai rada kūdras ieguves ietekmēto teritorijurekultivācija, ir SEG emisiju samazināšana un bioloģiskās daudzveidības atjaunošana. Dažādurekultivācijas veidu radītais emisiju samazinājums CO2 ekvivalenta izteiksmē ir attēlots 4. attēlā.
4. attēls. Dažādu rekultivācijas veidu SEG emisiju (CO2 ekvivalenta) samazināšanas potenciāls 10 ha platībām10 gadu laika periodā.
d
Lielākie ieguvumi no SEG emisiju samazinājuma viedokļa ir apmežošanas, krūmmelleņu un lielogudzērveņu rekultivācijas veidiem. Apmežošana, īpaši priežu stādījumi, bijušajās kūdras ieguves vietāsilgtermiņā var samazināt SEG emisijas un uzskatāma par efektīvāko bijušo kūdras ieguves vietuapsaimniekošanas veidu, raugoties no klimata pārmaiņu samazināšanas aspekta.
d
Divi neefektīvākie bijušo kūdras ieguves vietu rekultivācijas veidi ir daudzgadīgo zālāju ierīkošanaun aramzemju izveide, kas 10 gadu periodā ne tikai nenodrošina SEG emisiju samazināšanu, bet irnozīmīgi SEG emisijas avoti. Arī ūdenskrātuvju ierīkošana, paludikultūru audzēšana un renaturalizācijasīstenošana nenodrošina SEG emisiju samazinājumu.
d
d
Vides ieguvumi
d
Dažādu rekultivācijas veidu ekosistēmu pakalpojumu monetārās vērtības, rēķinātas 10 ha platībās10 gadu laika periodā, atspoguļotas 5. attēlā.
5. attēls. Dažādu rekultivācijas veidu ekosistēmu pakalpojumu ekonomiskā vērtība 10 ha platībām 10 gadu laika periodā.
Ievērojami augstākas ekosistēmu pakalpojumu vērtības nekā citi rekultivācijas veidi nodrošinaapmežošana, renaturalizācija un paludikultūru audzēšana. No iegūtajiem rezultātiem secināms, kadabiskās teritorijas spēj nodrošināt ievērojami augstākas ekosistēmu pakalpojumu vērtības, turpretīrekultivācijas veidi, kuri primāri saistīti ar saimnieciskās darbības īstenošanu, nodrošina ekosistēmupakalpojumus ar ievērojami zemāku vērtību.
d
Analizējot rekultivācijas veidus, kas saistīti ar saimniecisko darbību, secināms, ka lielogu dzērveņuaudzēšana nodrošina vērtīgākus ekosistēmu pakalpojumus nekā citi zemes izmantošanas veidi pēckūdras ieguves.
d
d
Secinājumi
d
Izvērtējot rekultivācijas veidus no sociālekonomisko ieguvumu perspektīvas, var secināt, ka, lai gankrūmmelleņu audzēšanainepieciešami vislielākie finanšu ieguldījumi saimnieciskās darbības sākumā,finansiālā atdeve no šāda veida rekultivācijas 10 gadu laikā ir visaugstākā.
d
Novērtējot rekultivācijas veidus no klimata pārmaiņu mazināšanas perspektīvas, 10 gadu laikāvislielākais ieguvums ir no apmežotām platībām (neatkarīgi no tā, vai koki ir stādīti dabiskās videsatjaunošanas nolūkā vai audzēti enerģētiskās koksnes ražošanai). Meža platībām ir arī visaugstākāekosistēmu ekonomiskā vērtība. Salīdzinot rekultivācijas veidus no sniegto ekosistēmu pakalpojumuviedokļa, secināts, ka vislielākā vērtība ir dabiskajām teritorijām.
d
Lielāko ekonomisko pienesumu sniedz teritoriju apmežošana un krūmmelleņu audzēšana, tomērlēmumu pieņemšanas procesā būtiski ir veidot kopīgu redzējumu par bijušo kūdras ieguves vietuapsaimniekošanu, gan izvērtējot kūdras ražotāja un teritorijas īpašnieka vēlmes un iespējas saistībā arteritorijas apsaimniekošanu, gan ievērojot vides ilgtspējas principus un klimata aspektus. Proti, izvērtējotkūdras ieguves ieceres, jau sākotnēji ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras ietvaros būtu jānosakaatbilstošākais rekultivācijas veids atbilstoši valstī izstrādātajai stratēģijai, pastāvošajai infrastruktūrai,ģeoloģiskajiem un hidroloģiskajiem apstākļiem, reģiona nodarbinātībai un citiem faktoriem.
d
Latvijas mērogā lēmumiem par kūdras ieguves ietekmēto teritoriju rekultivāciju jābūt pārdomātiem,ilgtspējīgiem un balstītiem uz sabalansētu tautsaimniecības attīstību un dabiskas vides saglabāšanu –paredzot īstenot gan rekultivācijas veidus, kas saistāmi ar saimniecisko darbību, gan ar bioloģiskāsdaudzveidības atjaunošanu – renaturalizāciju. Tādējādi tiktu nodrošināta gan ekonomiskā izaugsme, ganilgtermiņā saglabāti dabas resursi un nodrošināti ekosistēmu pakalpojumi.
d
* Bruto segums ir starpība, ko iegūst, no bruto produkcijas novērtējuma atskaitot mainīgās izmaksas.
** Lauksaimniecības bruto segumu aprēķini par 2017. gadu. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, http://new.llkc.lv/lv/nozares/ekonomika/brutosegumi.
d
Publikācijas autori: LIFE REstore eksperti - Līga Brūniņa, Elīna Konstantinova, Aija Peršēvica, Juris Pētersons, Aldis Kasakovskis (biedrība "Baltijas Krasti").
d
Literatūra
Dunn C., Freeman C. 2011. Peatlands: Our greatest source of carbon credits? Carbon Management 2 (3): 289–301.
Kimmel K., Mander U. 2011. Ecosystem services of peatlands: Implications of restoration. Progress in Physical Geography 34
(4): 491–514.
Renou-Wilson F., Bolger T., Bullock C., Convery F., Curry J., Ward S., Wilson D., Müller C. 2011. BOGLAND – Sustainable
Management of Peatlands in Ireland. STRIVE Report No 75 prepared for the Environmental Protection Agency, Johnstown
Castle, Co. Wexford.
Tcvetkov P. S. 2017. The history, present status and future prospects of the Russian fuel peat industry. Mires and Peat 19 (14):
1–12.
VARAM, 2017. Pamatnostādnes “Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas stratēģija 2018.–2050. gadam”. Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrija, http://www.varam.gov.lv/lat/likumdosana/normativo_aktu_projekti/normativo_aktu_
projekti_vides_aizsardzibas_joma/?doc=25287.